Pēdējo divu nedēļu laikā akciju tirgos ir ievērojami pieaugusi volatilitāte un parādījies būtiska akciju cenu krituma risks tuvākajā laikā. Līdz ar to šobrīd investoru uzmanība ir uz aktīviem, kuros varētu pārdzīvot šo volatilitātes periodu akciju tirgū.   

Problēma ir tā, ka pasaulē faktiski nav atlicis vērtspapīru, kurus varētu uzskatīt par pilnīgi drošiem. Apstākļos, kad gandrīz visās attīstītajās valstīs valdību parādi pieaug un pieaugs vēl vairākus gadus, bet budžetu deficīti ir strukturāli, t.i. pastāv pat pie ekonomikas pilnīgas noslogotības, var izrādīties, ka vienā dienā par drošiem uzskatīti vērtspapīri būs krīzes apdraudēto rindās. Protams, tādās attīstītajās valstīs kā Kanāda un Austrālija finanses ir sabalansētas, taču to valsts parāda vērtspapīru tirgi ir pārāk mazi, lai tajos varētu būt ieguldīta būtiska daļa no akciju tirgos akumulētajiem līdzekļiem.   

Neskatoties uz to, investori joprojām uzskata, ka ASV, Vācijas un Japānas obligācijas ir drošas. Attiecīgi šajās obligācijās investori iegulda līdzekļus brīžos, kad akciju tirgus dinamika liek viņiem samazināt savu ekspozīciju akcijās. Par labu ASV un Japānas obligācijām ir arī tas, ka parasti, pieaugot riska līmenim pasaules ekonomikā, ASV dolāra un jenas kurss pieaug pret eiro un pret attīstības valstu valūtām. Eiro būtiskas pavājināšanās brīdī tas ir svarīgs apsvērums.   

Rezultātā, akciju tirgus krituma apstākļos sākoties līdzekļu pārplūdei no akcijām uz drošajām obligācijām, drošo valsts obligāciju cenas būtiski pieauga (attiecīgi, samazinājās ienesīgumi). No maija sākuma līdz 21. maijam ASV divgadīgo valsts obligāciju ienesīgums samazinājās par 28 bāzes punktiem, bet garāko – desmitgadīgo un trīsdesmitgadīgo obligāciju ienesīgumi nokrita par 49 bāzes punktiem. Pēc neliela uzlabojuma akciju tirgos, ASV obligāciju ienesīgumi nedaudz pieauga – no 21. līdz 28. maijam tie palielinājās divgadīgām obligācijām par 15 bāzes punktiem, desmitgadīgām – par 11 b.p., trīsdesmitgadīgām - par 15 b.p.  

Līdzīga dinamika ir arī Vācijas obligācijām. No maija sākuma līdz šodienai Vācijas divgadīgo obligāciju ienesīgumi saruka par 24 bāzes punktiem, desmitgadīgo un trīsdesmitgadīgo obligāciju ienesīgumi – par 28 b.p. Pašlaik Vācijas obligāciju ienesīgumi ir pat zemāki nekā 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā. Pie tam maija pieaugums koncentrējās ilgākā perioda obligācijās, jo divgadīgas obligācijas jau bija pietiekami dārgas.   

Līdzās Vācijai no eiro zonas valstu vērtspapīriem tirgus par drošām uzskata Somijas, Nīderlandes, Austrijas, Francijas un Beļģijas obligācijas – to ienesīgumi pārāk daudz nepārsniedz analoģisko Vācijas papīru ienesīgumus (desmitgadīgiem papīriem – ne vairāk par 50 b.p.).

Tātad – drošās obligācijas pašreiz ir diezgan dārgas, un tajās investē nevis peļņas gūšanai, bet ar mērķi ar mazākiem zaudējumiem pārdzīvot sliktos laikus. Spekulatīvu peļņu drīzāk varētu gūt no eiro zonas perifērijas valstu obligācijām, tomēr šeit spēle var būt ļoti riskanta.      

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis