Pēdējā laikā arvien vairāk ir informācijas, kas liecina, ka situācija pasaules ekonomikā pakāpeniski uzlabojas un pasaulē pēdējo 70 gadu sliktākās finanšu un ekonomiskās krīzes zemākais punkts jau bija sasniegts.  Par to liecina, pirmkārt, stabilais pieaugums pasaules akciju tirgos  - kopš 8. marta Vācijas DAX indekss pieauga par 35,5%, ASV Dow Jones Industrial Average pieauga par 32,7%, S&P 500 pieauga par 38,47%,  Ķīnas Shanghai Composite pieauga par 27,2%, Krievijas RTS indekss – par 88,6%. Otrkārt, par to liecina cenu kāpums izejvielu tirgos – naftas cena (WTI Light) kopš 8. marta pieauga par 56%, vara cena pieauga par 39,57%. Arvien vairāk pozitīvas informācijas ir par ASV ekonomisko stāvokli – par nodarbinātību un privāto patēriņu. Piemērām, ASV non-farm payrolls maija rādītājs, kas raksturo nelauksaimniecības sektorā izveidoto vai zaudēto darbavietu skaitu, parādīja darbavietu skaita samazinājumu par 345 tūkstošiem, kas ir krietni mazāk nekā bija pirms mēneša (toreiz darbavietu skaits samazinājās par 539 tūkst.) un ko prognozēja maijā (520 tūkst.). Aprīlī par 1,7% pieauga ilgtermiņa lietošanas preču pasūtījumi ASV, bet mazumtirdzniecības apgrozījums maijā pieauga par 0,5%.

Pozitīvas pārmaiņas varētu skaidrot ar liela apjoma ekonomikas stimulēšanas programmu iedarbību. Tādas programmas tiek īstenotas ASV, Japānā, vairākumā ES valstu (lai gan tur šo programmu apjoms ir daudz pieticīgāks), kā arī Ķīnā. ASV, Japānā un eiro zonas valstīs tādas programmas tika finansētas ar liela apjoma aizņemšanos, galvenokārt izvietojot tirgū valsts parāda vērtspapīrus. Šo vērtspapīru apjoma straujais pieaugums pēdējā laikā izraisa bažas par šo vērtspapīru iespējamo cenu kritumu. It īpaši tas attiecas uz ASV vērtspapīriem – 10-gadīgā ASV valsts vērtspapīru etalona ienesīgums kopš 8.marta pieauga par 86 bāzes punktiem (tas ir, par 30% no 8. marta ienesīguma). ASV šogad nepieciešams piesaistīt apmēram 2 triljonus ASV dolāru, lai finansētu milzīgo budžeta deficītu, kas sasniedz 12% no IKP. Tāds parāda pieauguma temps investoriem rada bažas gan par iespējamo ASV valsts vērtspapīru cenu kritumu nākotnē, gan par ASV spējām samaksāt tādu milzīgu parādu. Līdz šim ASV valsts parāda vērtspapīri tika uzskatīti par visdrošāko aktīvu pasaulē, šajos vērtspapīros savas rezerves tur centrālās bankas un valdības (piemēram, Ķīna un Japāna). Šo vērtspapīru kvalitātes pasliktināšanās var dot smagu triecienu visai pasaules finanšu sistēmai.

Vēl viens uztraukuma avots ir iespējamais inflācijas un procentu likmju pieaugums pasaulē. Pirmkārt, ASV valsts parāda likmju pieaugums pārlieku liela piedāvājuma dēļ var paaugstināt dolāra procentu likmes visā pasaulē, kas savukārt varētu apturēt ekonomisko izaugsmi. Otrkārt, naudas masas pieaugums ekonomikas stimulēšanas pasākumu ietvaros pēc krīzes beigšanās varētu izraisīt inflācijas pieaugumu. Treškārt, naudas drukāšana un dolāra kursa samazināšana ir veids, kādā ASV varētu samazināt sava parāda reālo vērtību. ASV valsts vērtspapīru turētāji ir nobažījušies, ka ASV neizturēs kārdinājumu tā izdarīt. Protams, tas novedīs pie procentu likmju milzīga pieauguma un uzticības zaudēšanas dolāra aktīviem.

Jautājumi, kas skar fiskālo disciplīnu, ekonomikas stimulēšanas plānus un inflāciju bija uzmanības centrā G8 finanšu ministru samitā, kas notika 13. jūnijā Itālijas pilsētā Leče (Lecce). Valstīs, kas līdz šim savā fiskālajā politikā turējās pie konservatīvās pieejas – tādas, kā Vācija vai Kanāda – aizstāvēja viedokli, ka līdz ar pozitīvo signālu rašanos par pasaules ekonomiku ir nepieciešams sākt domāt par ekonomikas stimulēšanas apjomu samazināšanu un „izejas stratēģijas” veidošanu, lai nepieļautu inflācijas un procentu likmju kāpumu, kas varētu vēlreiz apdraudēt pasaules ekonomikas stabilitāti. Oponējot šim viedoklim, ASV finanšu ministrijas (Treasury) vadītājs Timotijs Geitners (Timoty Geithner) uzsvēra, ka ir pāragri samazināt ekonomikas atbalstīšanas apjomus un ka krīze vēl nav pārvarēta. Geitners paziņoja, ka ASV gatavojas samazināt sava budžeta deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim, sākot ar 2011. gadu, un īpaši svarīgi šajā ziņā ir samazināt ASV ilgtermiņa parāda finansēšanas izdevumus.  No tā izriet, ka ASV mēģinās panākt zemāko ilgtermiņa likmju līmeni. Samitā notika diezgan nopietna diskusija par to, kādu krīzes posmu pašreiz sasniedza pasaules ekonomika un cik lielā mērā pašreizējo uzlabojumu ekonomikā var uzskatīt par ilgtspējīgu. Cits jautājums, kas tika apspriests G8 samita laikā, bija banku sistēmas stresa testēšana. Kā zināms, ASV Federālā rezervju sistēma īstenoja lielāko banku stresa testēšanu un publicēja tās rezultātus. ASV un Kanādas pārstāvji vēlas, lai ES tiktu izdarīts tas pats, tomēr ES banku uzraudzības sistēma ir sadrumstalota, un tajā nav vienota viedokļa par stresa testēšanas nepieciešamību un tās iespējamo veidu.

Samita noslēguma komunikē aicina Starptautisko valūtas fondu (SVF) izpētīt iespējamos ekonomikas stimulēšanas programmu izbeigšanas veidus un to potenciālo ietekmi uz pasaules ekonomiku. Visdrīzāk, šis pētījums tiks prezentēts SVF ikgadējā sanāksmē Istanbulā oktobrī. Ekonomisti negaida stimulēšanas programmu apjoma samazināšanu līdz gada beigām.

 Cits jautājums, kuram tika pievērsta uzmanība neslēguma komunikē, bija spekulantu darbības aktivizēšanās pēdējos mēnešos un draudi, kurus spekulantu darbība nes pasaules finanšu sistēmai.  

Rezumējot, varētu teikt, ka pašlaik pasaulē ir apzināta valsts parāda nekontrolējama pieauguma problēma un ar to saistītie likmju pieauguma draudi, bet vadošo valstu finanšu varām nav ideju, kādā veidā šo problēmu risināt, kā arī trūkst vienotas pieejas šai problēmai.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis