|
20. martā Vācijas parlamenta finanšu politikas grupas vadītājs un valdošās Vācijas partijas loceklis Otto Bernhardts (Otto Bernhardt) paziņoja, ka eiro zonas valstis ir sagatavojušas palīdzības plānu finansiāli vājākajām eiro zonas valstīm. Pēc viņa vārdiem, palīdzības sniegšanas procedūras jau ir saskaņojuši eiro zonas valstu finanšu ministri. Bernhardts uzsvēra, ka no visām eiro zonas valstīm visbīstamākajā stāvoklī ir Īrija, tai seko Grieķija. Pēc Vācijas parlamenta locekļa vārdiem, pastāv iespēja, ka nevienai no eiro zonas valstīm nebūs nepieciešams sniegt palīdzību, tomēr varbūtība, ka palīdzība būs vajadzīga, ir lielāka. Un šī palīdzība nebūs „bezmaksas”, tās piešķiršana būs saistīta ar dažu nosacījumu izpildi, tajā skaitā nosacījumu, kas attiecas uz fiskālo politiku. Kā arī netiks pieļauta situācija, ka palīdzība tiks sniegta valstīm ar pārāk zemu (salīdzinājumā ar citām eiro zonas valstīm) nodokļu līmeni, būs jānosaka minimālā uzņēmumu ienākumu nodokļa likme. Eiropas centrālā banka (ECB) ir jau izveidojusi rezerves fondu un gatava nepieciešamības gadījumā rīkoties nekavējoties. Grieķijas finanšu ministrijas pārstāvis, komentējot Vācijas likumdevēja vārdus, uzsvēra, ka Grieķijai nav nepieciešama finansiālā palīdzība no citām eiro zonas valstīm. ECB pārstāvis, izvērtējot Bernhardta ziņojumu, minēja, ka Vācijas parlamenta loceklis ir devis neprecīzu informāciju par ECB lomu palīdzības pasākumos. Vācijas finanšu ministrijas pārstāvis Torstens Aļbigs (Torsten Albig) vēlāk preses konferencē paziņoja, ka Vācija ir gatava palīdzēt eiro zonas valstīm nepieciešamības gadījumā, bet pagaidām tādas nepieciešamības nav. Pašlaik starpība (spreds) starp 10-gadīgo Vācijas un 10-gadīgo Grieķijas obligāciju ienesīgumiem sastāda 261 bāzes punktus, starp 10-gadīgo Vācijas un 10-gadīgo Īrijas obligāciju ienesīgumiem – 277 bāzes punktus. Grieķijas/Vācijas 10-gadīgo obligāciju spreds pēdējās nedēļas laikā pat samazinājās – pirms nedēļas tas sastādīja 280 bāzes punktus. Vienlaicīgi ar informāciju par iespējamo palīdzības sniegšanu eiro zonas valstīm, parādījās informācija par Eiropas Savienības valstu līderu lēmumu divas reizes (līdz 50 miljardiem eiro) palielināt rezerves fondu, kas ir domāts palīdzības sniegšanai ES valstīm, kas atrodas ārpus eiro zonas. Šis fonds jau piešķīra 6,5 miljardus eiro Ungārijai un 3,1 miljardu eiro Latvijai, pašlaik uz fonda līdzekļiem pretendē arī Rumānija. |
| Nosaukums | Vērtība EUR | Izmaiņa 1d |
|---|---|---|
| Obligāciju | 10.5695 |
+0.03%
|
| Ienesīguma | 9.3963 |
-0.31%
|
| Nosaukums | Vērtība EUR | Izmaiņa 1m |
|---|---|---|
| Nekustamais I | 8,841.39 |
-0.02%
|
| Nekustamais II | 9,183.26 |
+0.02%
|