Vācijā jūnijā pieaug eksporta apjoms

Drukāt

Vācijas eksports 2009. jūnijā pieauga par 7% pret iepriekšējo mēnesi. Tas bija vislielākais eksporta pieaugums pret iepriekšējo mēnesi 3 pēdējo gadu laikā. Sezonāli izlīdzinātais eksporta rādītājs jūnijā sastādīja 67,4 miljardus eiro (salīdzinājumam – maijā eksports sastādīja 62,98 miljardus, bet iepriekšējā gada jūnijā – 85,43 miljardus eiro). Līdz ar to pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājums sastādīja 21,1%.

 

 

Vācijas importa rādītājs jūnijā palielinājās par 6,8%, sasniedzot 56,4 miljardus eiro. Rezultātā Vācijas tirdzniecības bilances pārpalikums jūnijā pārsniedza analītiķu prognozes, sasniedzot 11 miljardus eiro. Tirdzniecības bilances pārpalikums otrajā ceturksnī bija par 5,7 miljardiem eiro lielāks nekā pirmajā ceturksnī.

 

 

Tajā pašā laikā Vācijas rūpnieciskā izlaide jūnijā bija zemāka nekā prognozēja. Pret iepriekšējo mēnesi Vācijas rūpnieciskā izlaide samazinājās par 0,1%, lai gan prognozēja pieaugumu par 0,7%. Pēc rekordlielā rūpnieciskās izlaides pieauguma maijā, kad šis rādītājs pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 3,7%, jūnijā acīmredzot notika korekcija. Tajā pašā laikā pasūtījumu apjoms rūpniecībai Vācijā jūnijā ir pat palielinājies salīdzinājumā ar iespaidīgo maija 4,4% rādītāju un sastādīja 4,5%, krietni pārsniedzot prognozi 0,8%.

 

 

Rūpniecības produkcija sastāda lielāko daļu Vācijas eksporta, tāpēc, pieaugot eksportam, pieaug arī rūpnieciskās ražošanas apjomi Vācijā. Vācijas rūpniecības pieaugums varētu sniegt nenovērtējamu palīdzību vācu uzņēmumu piegādātājiem citās ES valstīs, tāpēc pieaugums Vācijā ir pozitīva ziņa visai Eiropas Savienībai. Izskatās, ka ražošana Vācijā pēdējos mēnešos atjaunojās lielos tempos. Saistībā ar to ekonomisti un Vācijas amatpersonas pauž optimismu.

 

 

Vācijas ekonomikas ministrs Karls-Teodors Gutenbergs (Karl-Theodor Guttenberg) ceturtdien uzsvēra, ka Vācijas IKP 2009. gada otrajā ceturksnī varētu palikt bez izmaiņām. Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājās par 3,8% pret iepriekšējo ceturksni un par 6,7%  pret iepriekšējā gada pirmo ceturksni.  Ja Vācijas IKP apjomi nesamazinātos  2. ceturksnī, tas nozīmētu, ka zemākais recesijas punkts ir jau pagātnē.

 

 Tajā pašā laikā varētu piebilst, ka rūpnieciskās izlaides un eksporta pieaugums Vācijā tika sasniegts, darbojoties valsts finansētajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem gan Vācijā, gan valstīs, kas ir Vācijas galvenie tirdzniecības partneri. Tas nozīmē, ka beidzoties stimulēšanas programmai, pieprasījums pēc Vācijas eksportprecēm pasaulē varētu atkal sākt samazināties, jo pieprasījums no privātā sektora joprojām ir pārāk zems (par ko liecina pagājušajā nedēļā publicētie dati par ASV IKP sastāvdaļām 2.ceturksnī). Krīze varētu tikt pārvarēta tikai pieaugot nodarbinātībai un privātajam patēriņam.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis