6. martā publicētie dati liecina par to, ka Ungārijas rūpnieciskā izlaide janvārī samazinājās par 22,9%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri. Lai gan šis rādītājs ir labāks nekā pirms tam prognozētais 25% samazinājums, tas liecina par krietnu rūpniecības apjomu sarukumu.  Decembrī rūpnieciskās izlaides indekss samazinājās par 19,6% pret iepriekšējo gadu. Samazinājums skāra visus rūpniecības sektorus. Īpaši smagi cieta eksportējošās nozares. Eksportējošajās nozarēs nopietnākais samazinājums bija transportlīdzekļu ražošanā, telekomunikāciju ierīču ražošanā un sadzīves elektronikas ražošanā. Decembrī Ungārijas tirdzniecības bilances deficīts bija 79,4 miljoni eiro, bet kopā 2008. gadā – 159 miljoni eiro, tas liecina par deficīta pieaugumu salīdzinājumā ar 2007. gadu, kad  tirdzniecības bilances deficīts bija 119,7 miljoni. Imports decembrī nokritās par 17,9%, bet eksports – par 17,4%. Ungārijas banku un valdības analītiķi uzskata, ka situācija turpinās pasliktināties un tuvākajos trijos mēnešos Ungāriju sagaida sliktas makroekonomiskās statistikas vilnis. Ungārijas valdība prognozē, ka valsts IKP šogad samazināsies par 3,5%. 2008. gada 4. ceturksnī Ungārijas IKP samazinājās par 2%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēc šīs informācijas publicēšanas, Ungārijas forints pret eiro zaudēja 1,2%, salīdzinot ar iepriekšējās dienas beigām, un sasniedza vēsturisko minimumu - 317,45 forinti pret 1 EUR.

Ungārija tiek uzskatīta par vienu no vājākajām Austrumeiropas valstīm. Tās problēmas ir lielā mērā līdzīgas Latvijas problēmām. Tāpat kā Latvija, Ungārija 2008. gada rudenī bija spiesta vērsties pie Starptautiskā valūtas fonda pēc palīdzības un tāpat kā Latvija, saņēma šo palīdzību ar stingriem noteikumiem, kas attiecas uz budžeta izdevumu samazināšanu. Ungārijai arī ir problēmas ar banku parādu refinansēšanu (bet atšķirībā no Latvijas, Ungārijas bankas, kas nepieder ārvalstu finanšu grupām, lielākoties piesaistīja ārvalstu naudu nevis piesaistot sindicēto aizdevumu veidā, bet pārdodot ārzemniekiem savas obligācijas, līdz ar to, grūtībām, ar kurām saskārās bankas Ungārijā, ir nedaudz cits raksturs). Tāpat kā Latvijā, Ungārijā tiek slēgti uzņēmumi un pieaug bezdarbs (3 mēnešu vidējais bezdarba līmenis novembrī – janvārī sasniedza 8,4%; Latvijā šis rādītājs janvārī bija 9,5%). 

Tomēr ir svarīgas atšķirības. Pirmkārt, tas attiecas uz valūtas kursu. Forinta kurss brīvi svārstās pret eiro. No vienas puses, tas nozīmē, ka iedzīvotāji un uzņēmumi, kas paņēma aizdevumus ārvalstu valūtās, saskarsies ar grūtībām, atmaksājot šos aizdevumus. No citas puses, tas nozīmē, ka Ungārijas importa un eksporta apjomus regulē tirgus, samazinoties eksportam, forinta kurss kritās un samazinājās arī imports, jo importēto preču cenas pieauga. Par to liecina arī Ungārijas tirdzniecības bilances deficīta rādītāji – 2008. gadā Ungārijas ārējās tirdzniecības bilances deficīts attiecībā pret IKP bija zem 1%; Latvijai šis rādītājs 2008. gada pirmajos 3. ceturkšņos bija vienāds ar 19,7%.  Tālāk, Ungārija ir daudz mazāk atkarīga no importa. Pašmāju rūpniecība un lauksaimniecība apmierina daudz lielāku daļu iedzīvotāju vajadzību, tas nozīmē, ka Ungārijai būs nepieciešami proporcionāli mazāki ārējie līdzekļi ekonomikas stabilizācijai. Ungārijai ir nepieciešams atrast līdzekļus finanšu sektora stabilizācijai un sava budžeta deficīta finansēšanai, iepriekšējā gadā Ungārijas budžeta deficīts bija 5,14% no IKP. Latvijai papildus šiem diviem uzdevumiem ir jāsedz savs ārējās tirdzniecības deficīts. Līdz šim tas bija iespējams, pateicoties ārvalstu banku līdzekļu ieplūšanai valstī, šobrīd imports ir jāsamazina līdz līmenim, kas nodrošina iedzīvotāju izdzīvošanu.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis