2009. gada 1. ceturksnī  situācija Latvijas ekonomikā turpināja pasliktināties. Rādītāji, kas atspoguļo situācijas pasliktināšanos, ir:

 1. Bezdarba līmenis martā sasniedza 10,7%, mēneša laikā pieaugot par 1,2%. Pēc valdības prognozēm, bezdarbs gada beigās varētu sasniegt 13%;

2. Mazumtirdzniecības apgrozījums februārī nokrita par 25,3% pret iepriekšējā gada atbilstošu periodu un par 4,4% pret iepriekšējo mēnesi;

3. Latvijas rūpniecības izlaide februārī samazinājās par 24,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu;

4. Latvija sastopas ar problēmām sava budžeta izdevumu finansēšanā; nodokļu ieņēmumu kritums noved pie tā, ka Latvija nevar sasniegt saskaņotu ar SVF 5% deficīta rādītāju. Latvija jau nav saņēmusi 200 miljonus ASV dolāru martā, un visdrīzāk nesaņems jūnija maksājumu no EK 1 miljarda eiro apjomā;

5. Starptautiskās reitingu aģentūras ir samazinājušas Latvijas kredītreitingu: S&P un Fitch – līdz BB+, kas jau nav investīciju līmeņa reitings, Moody’s – līdz Baa3, kas ir zemākais investīciju līmeņa reitings;

6. Būtiski samazinās ekonomiskā aktivitāte un pieaug riski Latvijas finanšu sistēmai. Pieaugot peļņu nenesošo kredītu apjomam, bankām parādās nepieciešamība veidot uzkrājumus un attiecīgi bankas cieš zaudējumus. Tā, lielākā pēc aktīviem Latvijas komercbanka – Swedbank – 1. ceturksnī cieta 37 miljonu latu lielus zaudējumus, SEB banka – 9,5 miljonu latu lielus zaudējums, Parex banka  1. ceturksnī zaudēja 6,9 miljonus latu.

Pēc prognozēm, Latvijas IKP samazinājums 2009. gadā varētu sastādīt 12-13%.  

Vislielākais kritums gada laikā varētu notikt nozarēs, kas iepriekšējos gados piedzīvoja vislielāko pieaugumu: mazumtirdzniecība, celtniecība, finanšu pakalpojumi, tūrisms, kā arī nozares, kas orientētas uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu – ēdināšanas pakalpojumi u.tml. Vismazākais kritums būs IT nozarē (jo tā lielā mērā strādā uz eksportu), kā arī uzņēmumos, kas specializējās uz autsorsingu (IT vai finansēs) un ir dziļi integrētas ārvalstu kompāniju darbībā. Lai gan ārzemēs ekonomiskā aktivitāte arī samazinās, tas nenotiek tik lielā mērā kā Latvijā; papildus faktors, kas palielinās Latvijas autsorsinga kompāniju pievilcību – darbaspēks Latvijā kļūs lētāks. Iespējams, ka salīdzinoši laba situācija būs Latvijas uzņēmumiem, kas ražo vai tirgo kosmētiku un alkoholu, jo tas ir „emocionālā patēriņa” preces, un krīzes apstākļos šo nozaru apgrozījums var pat palielināties.

Latvijas ekonomikas lejupslīdes tempi tuvākā gada laikā būs atkarīgi no situācijas ārpus Latvijas. Lai Latvijas ekonomikas samazinājuma tempi kristos, Latvijā jāieplūst naudai no ārpuses – tiešo investīciju, aizdevumu vai noguldījumu veidā.  Tādā gadījumā pieaugs pieprasījums pēc aktīviem Latvijā un varētu veidoties iekšējais pieprasījums, pateicoties kuram Latvijas ekonomika varēs stabilizēties. Pieprasījuma esamība pēc Latvijas eksportprecēm arī ir atkarīga no situācijas pasaulē. Tātad, lai sāktos stabilizācija Latvijas ekonomikai, nepieciešams, lai sāktos izaugsme attīstītās valstīs. Izaugsmi attīstītajās valstīs prognozē (piem. ECB prognozes) ne agrāk par 2010. gadu, līdz ar to prognoze Latvijai uz 2009. gada atlikušo daļu ir diezgan slikta. Latvijas ekonomikas  samazinājuma tempi tuvākajā laikā (2-3 ceturkšņu perspektīvā) varētu piebremzēties tikai pateicoties tam, ka pieprasījums samazināsies līdz minimālajam („izdzīvošanas”) līmenim un tā tālākā samazināšana apdraudēs privātpersonu un valsts organizāciju spēju nodrošināt sevi ar izdzīvošanai nepieciešamām lietām.

Visdrīzāk zemākais recesijas punkts tiks sasniegts gada beigās, kam sekos ilgstoša stagnācija. Izaugsme varētu sākties, kad sāksies izaugsme attīstītajās valstīs un atjaunosies attīstīto valstu finanšu tirgi, līdz ar ko būs iespējams investēt arī Latvijā. Pēc tam Latvijā atjaunosies iekšējais pieprasījums un parādīsies iespēja palielināties ekonomiskajai aktivitātei. Šajā gadījumā būs svarīgi, lai Latvijā būtu pietiekami zemas izmaksas. Darbaspēka cena būtiski samazināsies krīzes gaitā. Latvijai ir svarīgi izveidot priekšnoteikumus nodokļu sloga samazināšanai nākotnē, t.i., jāveido lēta un efektīva valsts pārvaldes struktūra, kā arī jānodrošina infrastruktūras saglabāšana.