• Nedēļas beigās samazinājās akciju tirgus indeksi  

Pagājušās nedēļas beigās samazinājās pasaules būtiskākie akciju indeksi. Akciju cenas nokrita vairāku faktoru iedarbības dēļ. Viens no galvenajiem faktoriem ir tas, ka eiro zonas perifērijas valstu parādu krīze turpinās, un nav zināms, kad tā tiks atrisināta. Otrs iemesls ir tas, ka ASV ekonomika pieaug lēni, un perspektīva, ka ASV ekonomika pieaugs lēnāk, atstāj negatīvu ietekmi uz visas pasaules akciju tirgiem.

• Samazināta Itālijas kredītreitinga prognoze

21.maijā reitingu aģentūra Standard&Poors samazināja Itālijas reitinga prognozi no „stabils” līdz „negatīvs”. Itālijas ilgtermiņa kredītreitings pašlaik ir A+. Prognozes samazināšana atspoguļo riskus, kurus nes lēnie Itālijas attīstības tempi. Itālijai ir diezgan augsta parāda attiecība pret IKP, taču, no otras puses, Itālijai ir diezgan zems budžeta deficīts. Itālijas ekonomika nevar nodrošināt straujus attīstības tempus un tās parāds ir pārāk liels, lai Itāliju varētu izglābt ar citu eiro zonas valstu finanšu palīdzību. Tajā pat laikā joprojām nav izstrādāts jauns veids, kā var palīdzēt grūtībās nonākušajām valstīm tikt galā ar pārmērīgajiem parādiem, nepiespiežot citas eiro zonas valstis par to maksāt (vismaz tiešā veidā).

• Eiro zonai joprojām draud parādu krīze

Gadu pēc Grieķijas glābšanas Grieķijas obligāciju piecenojumi pie eiro zonas etalona ir augstāki nekā pirms glābšanas. Šis ienesīgumu līmenis atspoguļo augstu varbūtību, ka Grieķijai nāksies restrukturizēt savu parādu. Pagājušajā nedēļā notika eiro zonas finanšu ministru sanāksme, kurā neviens vairs īpaši neslēpa, ka Grieķijas parāda restrukturizācijas iespēja tiek apsvērta. Eiro zonas valstīm pagaidām gan nav plāna, kā varētu samazināt Grieķijas parādu līdz ilgtspējīgam līmenim.

       Plašāk par to tālāk tekstā