Lai arī atsevišķās preču grupās 2009.gadā cenas pieauga, kopumā pagājušajā gadā Latvijā fiksēta deflācija – cenas samazinājušās par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Pērn cenas kāpušas preču un pakalpojumu grupās, kuras ietekmējis akcīzes nodokļa pieaugums – alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas pieaugušas par 15,2%. Tāpat 2009.gadā cenas augušas medicīnas (+10,5%), transporta (+6%) un izglītības (+8,2%) pakalpojumiem, tātad lielākoties valsts sniegtajiem pakalpojumiem, kurus nav viegli aizvietot. Valsts sniegto medicīnas un izglītības pakalpojumu, kā arī transporta pakalpojumu cenas pērn pieauga, šo pakalpojumu sniedzējiem mēģinot palielināt ieņēmumus, lai aizstātu valsts samazināto finansējumu.

Vislielākais cenu kritums pagājušajā bijis komunāliem un citiem mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem. Šeit nepārprotami savu lomu nospēlēja gāzes cenu samazinājums, kura dēļ  lētāka kļuva siltumenerģija. Gāzes cena ir piesaistīta naftas cenai un tā mainās ar noteiktu nobīdi attiecībā pret naftas cenām. Gāzes, kuru lietojām 2009. gadā, cenu ietekmēja salīdzinoši zemās naftas cenas šajā periodā. Nākamajā periodā gāzes cena būs augstāka, līdz ar to arī komunālie pakalpojumi, visdrīzāk, kļūs dārgāki.

Būtiski 2009.gadā samazinājās cenas patēriņa precēm – pārtikai (-7,8%), apģērbiem un apaviem (-7,5%). Par 8,7% samazinājās viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas. Tas atspoguļo jaunus iepirkšanas ieradumus – pircēji mēdz taupīt, kur vien iespējams, pērk lētāko un mazāk apmeklē sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Lētāki kļuva arī sakaru pakalpojumi (4,7%), turpinot iepriekšējos gados iesākto cenu krituma tendenci šajā sektorā. 

Runājot par cenu dinamiku 2010. gada janvārī pret iepriekšējo mēnesi, jāpiemin, ka cenu līmenis mēneša laikā pieaudzis par 0,2%. To ietekmēja sezonālais pārtikas cenu pieaugums (+1,8%), alkohola un tabakas sadārdzināšanās akcīzes nodokļa iespaidā (+0,9%), kā arī transporta pakalpojumu cenu pieaugums par 2,5%, ko ietekmēja arī Rīgas sabiedriskā transporta tarifu pieaugums no 1. janvāra. Tajā pašā mēneša laikā ievērojami – par 5,1% - samazinājās apģērba un apavu cenas. Tas izskaidrojams gan ar to, ka pēc svētkiem  sākusies atlaižu sezona, gan ar zemo pieprasījumu pēc apģērbiem un apaviem, gan arī ar faktu, ka 2009. gada septembrī un oktobrī apavu un apģērbu cenas pieauga (par 6,8% un par 1,5% attiecīgi), tādējādi cenu samazinājums nākamos mēnešos kompensēja šo pieaugumu.

Kopumā var minēt, ka šogad, ienākumiem turpinot samazināties, cilvēki centīsies taupīt pēc iespējas vairāk, arī uz pārtiku, apģērbiem un apaviem. Līdz ar to cenas šajās preču grupās saruks un deflācija turpināsies.  

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis