Centrālās un Austrumeiropas valstis krīze ietekmējusi īpaši smagi. Ekonomiskā stabilitāte reģiona valstīs bija atkarīga no kredītlīdzekļu ieplūdes no vecajām ES dalībvalstīm un no starptautiskajiem finanšu tirgiem. Austrumeiropas valstis, kas daudz eksportēja uz Rietumeiropu (tādas kā Polija vai Čehija), smagi skāra pieprasījuma samazinājums galvenajos eksporta tirgos. Tas negatīvi ietekmēja šo valstu ārējās tirdzniecības bilanci. Kredītu krīze radīja Austrumeiropas valstīm problēmas ar tekošā konta deficīta finansēšanu. Īpaši bīstamā situācijā atrodas Baltijas valstis un Bulgārija, jo šo valstu valūtas ir piesaistītas eiro, rezultātā, šo valstu tirdzniecības bilance netiek regulētā dabiskā veidā.

Austrumeiropas valstu sniegumi 2008. gada 4. ceturksnī būtiski atšķīrās. Vienā polā ir Bulgārija, kuras ekonomika šajā periodā pieauga par 3,5%. Citā polā ir Latvija, kuras IKP, pēc pēdējiem datiem, šajā periodā samazinājās par 10,3%. Igaunijas IKP 4. ceturksnī nokritās par 9,7%.

Diezgan labi rādītāji ir Polijai. Polijas finanšu ministrija runā par IKP pieaugumu 2009. gadā no 1,7% līdz 3,7%; analītiķu mediānas prognoze 2009. gadam ir 1,2%. 2008. gada 4. ceturksnī Polijas IKP pieauga par 2,9%, kas, protams, ir mazāk nekā 3. ceturkšņa rādītājs 4,8%, bet ir daudz labāks par citu Austrumeiropas valstu līdzīgiem indikatoriem.

Salīdzinoši stabila ir situācija Čehijas ekonomikā. Čehijai ir zems budžeta deficīts un zems tirdzniecības bilances deficīts. Janvārī Čehijas tekošais konts kļuva pozitīvs līdz ar importa samazināšanu. Čehijas IKP 4. ceturksnī pieauga par 0,7%. Bezdarbs Čehijā februārī pieauga līdz 7,4%  salīdzinājumā ar 6,8% pirms mēneša. Čehijas eksports janvārī samazinājās par 24% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analoģisko periodu. Prognozēts, ka 2009. gadā Čehijas IKP samazināsies par 3,6%.

Ungārijā situācija ir sarežģītāka. Vēl rudenī tai bija jāvēršas Starptautiskajā valūtas fondā (SVF) pēc palīdzības. Tai tika piešķita SVF palīdzības pakete $25 miljardu apmērā. Ungārijā tirdzniecības bilances deficīts 2008. gada bija 79,4 miljardi EUR,  rūpnieciskā izlaide 2009. janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada analoģisko periodu,  samazinājās par 22,9%, IKP 2008. gada 4.ceturksnī samazinājās par 2,3%. Ungārijas inflācijas rādītājs pret iepriekšējo gadu nokritās līdz 3%. Ungārijai februārī izdevās iekļauties prognozētā budžeta deficītā, kas sastādīja 294 miljardus forintu ($1,19 miljardus).

Šonedēļ Rumānija arī pievienojās valstīm, kas sagaida palīdzību no SVF. Tā ir vērsusies SVF ar pieteikumu aizdevumam 20 miljardu eiro apjomā. Rumānijai ir diezgan liels budžeta un tirdzniecības bilances deficīts. Tāpat kā Latvijai, Rumānijai ir spekulatīva līmeņa reitings no aģentūras S&P (arī BB+). Tāpat kā Latvja, Rumānijai ir lielas problēmas ar sava budžeta deficīta finansēšanu un pastāv nepieciešamība samazināt valsts izdevumus.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis