Trešdien, 4.martā naftas cenas ASV tirgū pieauga vairāk nekā par 1 dolāru, īslaicīgi sasniedzot 43,57 dolārus par 1 bareli. Tā tirgus reaģēja uz Ķīnas ekonomiskas aktivitātes indeksa PMI (Purchasing Managers’ Index) publikāciju. Februārī šis indekss pieauga līdz 45,1 punktiem no janvāra nozīmes 42,2. Tas ir jau trešais pēc kārtas mēnesis, kad šis indekss Ķīnai pieaug. Pie tam februārī pieauga visi sub-indeksi, kas ietilpst šajā indeksā. Sub-indeksi norāda atsevišķu ražošanas aspektu izmaiņu – izlaidi, jaunus pasūtījumus, nodarbinātību, piegāžu termiņus un krājumus. Tomēr tas ir jau septītais pēc kārtas mēnesis, kad šis indekss ir zem 50 punktiem. Indeksa vērtība zem 50 punktu sliekšņa nozīme nosacījumu ražošanas sfērā pasliktināšanos, bet virs 50 punktiem – uzlabošanos. Tikai viens no sub-indeksiem, tas ir piegāžu termiņu sub-indekss februārī ir bijis virs 50 punktiem (51,6 punkti). PMI indeksu aprēķina kompānija Markit Economics uz ražošanas sektora kompāniju aptaujas pamata. Ķīnā šajā aptaujā piedalās vairāk nekā 400 ražotāju.

Viens no iespējamiem ražošanas sfēras stabilizācijas iemesliem var būt izsniegto aizdevumu summas pieaugums janvārī. Ķīna lielākās bankas pieder valstij, un valsts var vienkārši likt bankām piešķirt aizdevumus. Janvārī Ķīnas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izsniegto aizdevumu kopapjoms pieauga par 1,6 triljoniem juaņiem (234 miljardiem dolāru). Ķīnas valdība šogad uzstādīja IKP pieauguma mērķi 8% līmenī. Lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu, Ķīnas valdība plāno sniegt ekonomikai finansiālo palīdzību 4 triljonu juaņu (585 miljardu ASV dolāru) apjomā. Par to, ka Ķīna situācija varētu būt labāk, nekā citās ekonomiski nozīmīgajās valstīs (gan attīstītajās, gan attīstības) var liecināt arī Ķīnas galvenā akciju indeksa Shanghai Composite dinamika. Kopš gada sākuma tas pieauga par aptuveni 20%, un tas ir vienīgais no nozīmīgiem pasaules akciju indeksiem, kas šajā periodā parādīja tādu būtisku pieaugumu.

Informācija par Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempiem un to prognozes spēcīgi ietekmē pasaules izejvielu tirgu. Viens no izejvielu un pusfabrikātu (tajā skaitā tērauds, citi metāli, nafta un cements) cenu krišanas iemesliem pagājušajā gada bija pieprasījuma sarukums no Ķīnas puses ražošanas samazināšanas dēļ. Jebkuras ziņas par to, ka Ķīnas ekonomika situācija uzlabojas, sniegs atbalstu izejvielu tirgiem, un tajā skaitā – naftas tirgum. Vel viens faktors, kas varētu sniegt atbalstu naftas cenām tuvākajā nākotnē, ir naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) samits Vīnē, kas notiks 15 martā. Visdrīzāk tajā tiks tālāk samazinātas naftas ieguves kvotas. 

                                                  Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis