Lehman Brothers bankrots pirms gada bija viens no katalizatoriem, kas saasināja globālo finanšu krīzi. Krīze visdrīzāk būtu notikusi tik un tā, neatkarīgi no Lehman Brothers bankrota, jo fundamentālie faktori, kas to radīja, eksistēja neatkarīgi no šīs kompānijas. Varētu teikt, ka Lehman Brothers bija viena no krīzes un šo fundamentālo faktoru izpausmēm. Kas tad bija šie fundamentālie faktori? Pieminēšanas vērti ir: jau zināmā pārlieku vieglā kreditēšana; pārlieku lielā aizņemto līdzekļu izmantošana biznesa un finanšu sektoros, kas saasināja riskus; viegla naudas pieejamība, ko veicināja pārāk stimulējoša monetārā politika; pārlieku liela aizraušanās ar līdzekļu ieguldīšanu riskantos aktīvos un instrumentos; dažādu finanšu instrumentu un institūciju necaurskatāmība, kas neveicināja investoru spēju saprast to, kādus riskus tie uzņemas.

Kompānijas Lehman Brothers bankrots pievērsa finanšu tirgus dalībnieku uzmanību augstāk minētajiem fundamentālajiem faktoriem, kas tirgos radīja panikas stāvokli. Tā rezultātā daudzu finanšu instrumentu cenas strauji kritās. Nauda sāka plūst prom no riskantajiem aktīviem un meklēja patvērumu drošajās attīstīto valstu valdību emitētajās obligācijās. Ņemot vērā šos notikumus, pieauga kapitāla cena, kas bija jāmaksā dažādām institūcijām, lai finansētu savu darbību, un dažādu institūciju bilances cieta no aktīvu vērtību samazinājuma. Monetārās stimulēšanas rezultātā samazinājās procentu likmes, ko izjuta arī Latvijas kredītņēmēji, kas līdzekļus bija aizņēmušies eiro valūtā ar mainīgo likmi. Ekonomikas stimulēšanas un finanšu sektora stabilizēšanas rezultātā tirgos atgriezās zināma drošības sajūta un beigu beigās pieauga arī aktīvu cenas. Jautājums gan paliek atklāts par šādu ekonomikas stimulu ilgtermiņa efektiem.

Kādas tad ir Lehman Brothers bankrota atbalsis gadu pēc šī notikuma Latvijā? Lehman Brothers bankrots ir jāskata kontekstā ar pašas Latvijas ekonomisko nesabalansētību un pārkaršanu, kas veicināja ekonomikas ievainojamību. Satricinājumi, ko finanšu tirgos radīja šīs kompānijas bankrots, samazināja uzticību finanšu institūcijām, kas veicināja kapitāla aizplūšanu no tām uz drošākiem patvērumiem un radīja problēmas noteiktām bankām arī Latvijā. Pieauga izmaksas, kas bankām jāmaksā par sevis finansēšanu jeb kapitāla piesaisti, kas nozīmē, ka noteiktos gadījumos pieauga arī cena jeb procentu likme, par kādu bankas izsniedza kredītus. Tas viss kopumā samazināja kredītu pieejamību, kas sekojoši negatīvi ietekmēja ekonomisko aktivitāti valstī. Ir gan jāņem vērā, ka arī bez Lehman Brothers bankrota Latvijas ekonomikai priekšā būtu bijuši grūti laiki – kā minēts iepriekš, pats kompānijas Lehman Brothers bankrots bija fundamentālo problēmu izpausme. Raugoties no investoru jeb aktīvu īpašnieku skatpunkta, pēc Lehman Brothers bankrota zaudētāji bija tie, kas līdzekļus bija ieguldījuši riskantos aktīvos (piemēram, uzņēmumu akcijās un obligācijās) – konservatīvākie investori necieta, jo daudzu drošāko aktīvu (piemēram, attīstīto valstu valdību obligāciju) cenas pieauga.

 Jānis Spriņģis

Hipo Fondu aktīvu pārvaldes daļas vadītājs