Ceturtdien Latvijas Banka paziņoja, ka Latvijas tekošā konta deficīts decembrī samazinājās līdz 92,5 miljoniem latu no 135,7 miljoniem novembrī. Kopējais tekošā kontā deficīts 2008. gadā sastādīja 2 140,9 miljonus latu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2005. gada (2006. gadā tekošā konta deficīts sastādīja 2 509,9 miljonus latu, 2007. – 3 327,2 miljonus latu).

Vislielāko ieguldījumu kopējā tekošā konta deficīta ciparā deva preču tirdzniecības deficīts, kas decembrī sastādīja 217,8 miljonus latu, bet gada laikā – 2 750,3 miljonus (Latvijas Bankas dati atšķīrās no Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem,  jo LB izmanto citu metodoloģiju). Lai gan preču tirdzniecības deficīts 2008. gadā samazinājās par 22%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tas paliek ļoti liels, salīdzinājumā ar valsts IKP – ja 2007. gadā tas sastādīja 23,92% no valsts IKP, tad 2008. gada pirmajos 3. ceturkšņos tas bija 14,14%.

Pakalpojumu tirdzniecības saldo bija pozitīvs un 2008. gadā palielinājās, sastādot 640,2 miljonus latu. Ienākumu saldo bija negatīvs - -390,3 miljoni latu, kārtējo pārvedumu saldo sastādīja 359,8 miljonus latu. 

Var prognozēt, ka līdz ar patēriņa samazināšanos, Latvijā būtiski samazināsies preču imports, kas radīs preču tirdzniecības deficītu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka krīze ir smagi skārusi arī valstis, kas ir galvenie Latvijas eksporta noieta tirgi, kā arī problēmas Latvijas tautsaimniecībā un augstu lata kursu, salīdzinājumā ar lielāko tirdzniecības partneru valūtām, var prognozēt, ka samazināsies arī eksports. Rezultātā, tekošais konts būs arī turpmāk ar deficītu. Tā ir nopietna problēma apstākļos, kad investīcijas un cita veida finanšu līdzekļu ieguldījumi Latvijas ekonomikā nebūs pietiekami tā segšanai. Vienīgais veids, kā valsts var finansēt šo deficītu, ir starptautiskie stabilizācijas kredīti Latvijai, kuru „noēšana” ir negatīvi vērtējama, bet diemžēl neizbēgama.

 Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis