Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka lata kursa noturēšanai piesaistes koridorā (+/- 1% no lata piesaistes kursa pie eiro, t.i. 0,702804) nopirka latus par kopējo summu 40 miljoni EUR. Tas nozīmē, ka Latvijas Banka atkal ir spiesta īstenot valūtas intervences, lai eiro kurss pret latu nepārsniegtu augšējo intervences robežu, kas ir  0,7099 lati pret 1 eiro. Periodā no pagājuša gada 5. oktobra līdz 21. decembrim Latvijas Banka valūtas intervenču veikšanai izmantoja 1158,6 miljonus EUR no savām valūtas rezervēm. 2.martā eiro kurss pret latu joprojām turējās pie augšējas intervences robežas (dienas sākumā kurss sastādīja 0,7088; zemākā kursa robeža sastādīja 0,707). Pašlaik ekonomiskā krīze, nenoteiktība par politisko un ekonomisko situāciju Latvijā dzen eiro kursu uz augšu. Starptautiskie kreditori, kas izsniedza Latvijai stabilizācijas kredītu, pieprasa izdevumu tālāko samazināšanu; pretējā gadījumā Latvija var nesaņemt aizdevuma kārtējo daļu. Stabilizācijas aizdevuma līdzekļi tiek pārskaitīti eiro vai dolāros; Valsts kase, pārdodot tos, samazina eiro kursu pret latu. Var secināt, ka eiro kursa pieaugums atspoguļo, pirmkārt, tirgus dalībnieku šaubas par to, ka kārtējo aizdevuma daļu laicīgi saņems, otrkārt – šaubas par lata stabilitāti.

Problēmas ar budžeta veidošanu, politiskā nestabilitāte un budžeta deficīta palielināšanos recesijas dēļ būtiski paaugstina Latvijas kredītriskus un valsts maksātnespējas varbūtības novērtējumu: 5 gadu Latvijas parāda CDS (Credit default swap) spreds pirmdien sasniedza 1100 bāzes punktus; tas ir rekordliels cipars Latvijai. Tas nozīmē, ka $10.000.000 Latvijas parāda apdrošināšana uz 5 gadiem maksās $1,1 miljonu gadā. Pašlaik situācija Latvijā ir kritiskā; kandidāts premjerministra amatam Valdis Dombrovskis atzīst, ka tikai  jauna ārkārtēja izdevumu samazināšana ļaus izglābt valsti no maksātnespējas.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis