Krievijā apspriež budžeta izdevumu samazināšanu

Drukāt

Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins paziņoja, ka Krievijai 2009. gadā ir jāsamazina budžeta izdevumi par 1 triljonu rubļu ($27,76 miljardiem), lai ievērotu deficīta mērķi un veiktu pretkrīzes programmu finansēšanu. Pēc viņa vārdiem, maksimālais deficīts, kuru Krievija var atļauties, saglabājot inflācijas mērķa līmeni 13-14% robežās, ir 8% no IKP.

 

 Krievija bija spiesta pārskatīt budžetu pēc tam, kad naftas cenu samazināšanas dēļ šogad prognozētie Krievijas budžeta ieņēmumi samazinājās par 42%. Jaunais Krievijas budžets tiek veidots, pieņemot, ka naftas cena būs $41 par bareli, bet iepriekšējā budžeta pamatā bija prognoze $95 par bareli. Pašlaik jauns Krievijas budžets nav apstiprināts, jo par budžeta naudu notiek cīņa starp dažādām ministrijām, kā arī parādās arvien jauni kandidāti valsts atbalsta saņemšanai.

Pēc Kudrina vārdiem, jaunā Krievijas valsts budžeta izdevumi 2009. gadā pieaugs no plānotajiem 9 triljoniem rubļu līdz 9,5 triljoniem rubļu ($263.7 miljardiem). Jaunais izdevumu plāns paredz 1,5 triljonu rubļu ($41,6 miljardu) tērēšanu pretkrīzes  pasākumiem, tajā skaitā sniedzot palīdzību reģioniem un banku sektoram, kā arī sociālajām programmām. Banku sektora rekapitalizācijas pasākumu ietvaros plānots ieguldīt 300 miljardus rubļu banku pirmā līmeņa kapitālā un izsniegt bankām 255 miljardus rubļu subordinēto aizdevumu veidā.  Kopējie Krievijas budžeta ieņēmumi ir prognozēti 6,349 triljonu rubļu ($176,26 miljardu) apmērā. Lai segtu starpību starp plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem, tiks izmantoti Krievijas Stabilizācijas fonda līdzekļi. Stabilizācijas fonds bija izveidots augsto naftas cenu periodā, atskaitot daļu no iekasēto naftas eksporta nodevu līdzekļiem.

 

 Vēl pirms gada daži analītiķi uzskatīja lielās attīstības valstis, tajā skaitā Krieviju par jaunu pasaules ekonomikas pieauguma dzinēju laikā, kad attīstītajās valstīs ir recesija. Līdz gada vidum Krievijas ekonomika tiešām demonstrēja labus pieauguma tempus, lai gan dažas negatīvas pazīmes bija vērojamas jau vasarā, tā, jūnijā publicētie dati parādīja, ka valstī būtiski ir samazinājies ražošanas pieaugums, bet attīstība notiek uz patēriņa pieauguma rēķina. Pēc Lehman Brothers bankrota, izrādījās, ka attīstības valstis bija ļoti atkarīgas no pasaules finansu sistēmas stāvokļa. Pirmkārt, sabrūkot ar spekulatīviem darījumiem „uzpūstam” naftas nākotnes kontraktu tirgum, naftas cena pusgada laikā samazinājās no $147 līdz $40 par bareli, kas uzreiz samazināja Krievijas budžeta ieņēmumus, algas un patērētāju pieprasījumu. Otrkārt, izrādījās, ka Krievijas uzņēmumu ārējais parāds bija daudz lielāks, nekā uzskatīja līdz krīzei, jo liela daļa Krievijas uzņēmumu parādu ārvalstu bankām tika noformēti caur ārzonu kompānijām, ieķīlājot  Krievijā esošos aktīvus. Termiņš šiem parādiem parasti nebija ilgs, tāpēc kredītlīdzekļu apsīkums izraisīja Krievijas uzņēmumiem smagas problēmas ar likviditāti. Treškārt, vēl pirms krīzes sākuma karš Gruzijā izraisīja finanšu investīciju noplūdi no Krievijas. Pēc 15. septembra ārvalstu investori (un lielākie no tiem  hedžfondi) masveidā atbrīvojās no Krievijas aktīviem un izveda naudu uz pašmāju tirgiem. Visu šo notikumu rezultātā recesija Krievijā  iestājās ātri un pēkšņi. Bezdarbs pieauga no 5,7% 31. jūlijā līdz 8,1% 31. janvārī, rūpnieciskā izlaide janvārī samazinājās par 16%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, lai gan vēl septembrī pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 6,3%. Tas norāda uz milzīgu kritumu gada pēdējos 4 mēnešos. Ārējo aizdevumu un naftas naudas apsīkums paredzēja iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, patēriņa krišanos un krietni samazināja Krievijas uzņēmumu ienākumus. Centrālās bankas rezerves, kas augusta sākumā bija $597,5 miljardi, pašlaik samazinājās līdz $383,5 miljardiem. Pārsvarā šie līdzekļi tika iztērēti rubļa kursa stabilizēšanai. Neskatoties uz to, janvārī rublis tika devalvēts. IKP pieauguma prognoze 2009. gadam katru mēnesi mainījās uz  samazinājuma pusi; pagaidām oficiālā prognoze ir samazinājums par 2,2%, bet var prognozēt, ka tuvākajā laikā prognozes būs vēl zemākas.  Krievijas valdības rīcībā ir vēl diezgan liela naudas rezerve Stabilizācijas fonda veidā, tāpēc Krievijas valstij pagaidām nav problēmu ar likviditāti. Cita Krievijas priekšrocība ir tā, ka Krievijas pārstrādājošā rūpniecība bija samērā maz integrēta pasaules ekonomikā un starptautisko piegāžu tīklu sabrukums to ietekmē salīdzinoši maz. Tomēr var būt, ka ilgstošas recesijas un jaunu ieņēmumu avotu trūkuma apstākļos pēc kāda laikā problēmas ar budžeta finansēšanu var parādīties arī Krievijai, un pašreizējais budžeta samazinājums nav pēdējais.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis