Pagājušajā gadā Ķīna piedzīvoja strauju izaugsmi -  tās iekšzemes kopprodukts palielinājās par 10,7%. Turklāt, Ķīna bija vienā no pirmajām valstīm, kas 2009. gadā sāka atkopties no krīzes un  ekonomikas ātrā atlabšana nebūtu iespējama bez lielā apjoma kreditēšanas.

Ķīnas bankas 2009. gadā kredītu veidā izsniedza ap 9,6 miljardus juaņu (1,4 miljardi dolāru), izsniegto kredītu apjomam pieaugot par 33%. Lielu lomu Ķīnas uzņēmumu un iedzīvotāju kreditēšanā spēlēja četras lielākas Ķīnas bankas, kuras turklāt pieder valstij. Laikā, kad kreditēšana Rietumos bija apgrūtināta uzticības trūkuma dēļ,  Ķīnas valdība vienkārši pavēlēja valsts kontrolētajām bankām sākt kreditēt ekonomiku. Rezultāts izrādījās  lielisks. Ekonomikas pieaugums Ķīnā bija arī viens no pasaules ekonomikas atlabšanas iemesliem, it īpaši – valstīs, kas eksportē izejvielas.

Tomēr jau pagājušā gadu vidū parādījās dažu analītiķu komentāri par to, ka Ķīnā veidojas kārtējais aktīvu burbulis. Tika norādīts, ka Ķīnā izsniegtie kredīti veicina ne tikai patēriņu un ražošanu, bet arī spekulatīvus ieguldījumus vērtspapīros un nekustāmajā īpašumā.

Spriežot pēc Ķīnas IKP dinamikas līdzekļi tomēr lielā mērā ieplūda arī reālajā ekonomikā. Bet bažas par iespējamo spekulatīvo aktīvu burbuli saglabājās. Reaģējot uz tiem, Ķīnas centrālā banka sāka samazināt naudas piedāvājumu. Gada sākumā tā palielināja komercbanku obligāto rezerves prasību, taču tas izrādījās nepietiekami. Janvārī Ķīnas bankas izsniegušas jaunus kredītus par 1,6 triljoniem juaņu. Tas krietni pārsniedza Ķīnas centrālās bankas ieplānoto kreditēšanas apjomu – visa 2010. gadā Ķīnas centrālā banka plānoja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu par aptuveni 7,5 triljoniem juaņu.

Uzsākot jaunus pasākumus kreditēšanas ierobežošanai, Ķīnas centrālā banka izdevusi rīkojumu Ķīnas bankām pārtraukt kreditēšanu un pat atsaukt dažus janvārī piešķirtus, bet vel neizsniegtus kredītus.  Ir informācija, ka Ķīnas valdība četrām lielākajām valsts bankām ieviesusi kreditēšanas limitus. Sagaidāms arī, ka centrālā banka paaugstinās minimālo pirmo iemaksu kredīta saņemšanai, iegādājoties īpašumu. Iespējams, ka Ķīnas centrālā banka paaugstinās arī bāzes likmi, kas pašlaik sastāda 5,31%. Dažādi informācijas avoti liecina, ka Ķīna šādu soli varētu spert, ja gada inflācija sasniegs 2,25% ( pašlaik tā ir 1,9%).

 Viss augstākminētais atstājis negatīvu ietekmi uz Ķīnas akciju  tirgu. Pateicoties bažām par kreditēšanas apjoma samazināšanas izraisītu ekonomiskās attīstības tempa kritumu un samazinās akciju tirgū ieguldīto līdzekļu apjomu, Ķīnas akciju indekss Shanghai Composite kopš gada sākuma zaudējis 10%. Ziņas no Ķīnas negatīvi ietekmē akciju cenas arī citās valstīs. Janvāra otrajā pusē ASV indeksi diezgan būtiski zaudēja salīdzinājumā ar gada maksimumu, kas tika sasniegts 19. janvārī. Arī naftas cena, sasniedzot 2010. gada maksimumu 7. janvārī  (ap 82 USD par barelu), līdz janvāra beigām noslīdēja līdz 71 USD par barelu reaģējot uz bažām, ka pieprasījums pēc naftas no Ķīnas puses nebūs vairs tik augsts.

 Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis