|
Pasliktinoties stāvoklim Grieķijā un investoru uzticībai tās finanšu instrumentiem nokrītot līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem, saasinājusies arī situācija eiro zonā. Augstie obligāciju ienesīgumi, kas liecināja, ka investori Grieķijas parāda defolta vai restrukturizācijas iespējamību redzēja kā ļoti reālu, pilnībā liedza Grieķijai iespēju aizņemties tai nepieciešamos līdzekļus finanšu tirgū. Vienīgā Grieķijas cerība bija palīdzība no SVF un eiro zonas valstīm, kas ļautu Grieķijai 19. maijā veikt 8 miljardu lielo parādu daļas atmaksu, kā arī segt kārtējos valsts izdevumus. Izrādījās, ka ar sākotnēji plānotajiem 40-45 miljardiem nepietiks – Grieķijai tuvākajiem trīs gadiem ir nepieciešami 110 miljardi eiro. Grieķijas valsts obligāciju cenu kritums izraisīja ķēdes reakciju arī citās eiro zonas valstīs. Lai atjaunotu uzticību tirgos, 9. maijā eiro zonas vadītāji vienojās par 500 miljardu eiro palīdzības paketes veidošanu. Lai gan uz daudziem ar glābšanas plānu saistītajiem jautājumiem atbilžu vēl nav, var uzskatīt, ka tūlītējie draudi eiro zonas stabilitātei ir novērsti. Bet to pašu nevar teikt par ilgtermiņa problēmām, jo fundamentālie faktori, kas izraisīja parādu krīzi eiro zonā paliek. Kopumā var teikt, ka izveidojot 500 miljardu lielo palīdzības paketi, eiro zonas valstis ir nopirkušas laiku –divus līdz trīs gadus strukturālo reformu veikšanai eiro zonā. Ja šis laiks tiks izmantots lietderīgi, eiro zona varēs būt stabila ilgtermiņā. Ja nē, eiro zona pēc laika sastapsies ar jauniem satricinājumiem. Savukārt ASV akciju tirgū 6. maijā notika būtisks indeksu kritums, kas sākotnēji lika domāt, ka ASV biržās ir notikusi kāda tehniska kļūda. Tomēr pagaidām nekādas kļūdas, kas būtu notikušas indeksu atspoguļošanas tehnikas vai cilvēciskā faktora dēļ, nav noskaidrotas. Kritumu izraisīja diezgan paniskais investoru garastāvoklis, saņemot informāciju no Eiropas. Izpārdošana akciju tirgos izraisīja tirgus zaudējumu limitu rīkojumu (stop-loss) aktivizēšanu un lavīnveidīgu akciju cenu kritumu.
|
