Hipo Fondi finansu pārskats, 29.06. - 5.07.

PDF Drukāt E-pasts
  • Akciju tirgū vērojams kritums, bet ASV obligācijas sasniedz savu 2009. gada aprīļa vērtību
Apskatāmajā periodā pasaules akciju tirgos vērojams kritums. ASV akciju indekss S&P 500 zaudēja 4,83%, Vācijas DAX zaudēja 4,05%, Francijas indekss CAC 40 – 5,3%. Akciju cenu kritumu veicināja neziņa par to, kā attīstīsies pasaules ekonomika tālāk. Pašlaik tirgus dalībnieki gaida būtiskus notikumus vai informāciju – pozitīvu vai negatīvu, kas noteiks virzienu, kurā attīstīsies akciju tirgus. Tajā pašā laikā ASV valsts obligāciju cenas ir sasniegušas maksimālo līmeni kopš 2009. gada aprīļa, bet to ienesīgumi attiecīgi viszemāko. Rezultātā 2-gadīgo ASV obligāciju ienesīgumi ir zemāki nekā īsāka termiņa starpbanku likmes – piemēram, 6 mēnešu USD LIBOR tagad ir 0,7434%. 30-gadīgās ASV etalona valsts obligācijas cena kopš gada sākuma palielinājās par 12%, bet 10-gadīgās – par 8,5%.  
  • Beidzas termiņš Eiropas centrālās bankas 442 miljardu eiro kredītlīnijai
1. jūlijā Eiropas centrālajai bankai tika atmaksāti kredīti, kuru kopējais apmērs bija 442 miljardi eiro, kas pirms gada tika piešķirti 1221 eiro zonas bankai likviditātes palielināšanai. Lēmums par kredītu piešķiršanu radīja arī zināmas bažas. Pirmkārt, bažas radīja tas, ka eiro zonas bankas, no kurām dažas atrodas diezgan saspringtā situācijā un izjūt problēmas ar likviditāti, nespēs atmaksāt šos līdzekļus. Otrkārt, likviditātes izņemšana no tirgus varēja novest līdz būtiskam procentu likmju kāpumam eiro zonā. Pagaidām bažas neattaisnojās. Kredītlīnija tika atmaksāta laicīgi. Daļēji tā tika aizstāta ar jauniem ECB kredītiem uz īsāku termiņu. Neattaisnojās arī bažas par eiro procentu likmju pieaugumu - no 30. jūnija līdz 5. jūlijam tās pieauga salīdzinoši nedaudz.Kopumā ECB kredītu dzēšana parādīja, ka eiro zonā banku sistēma nav tik vāja. Rezultātā eiro zonas perifērijas valstu (Portugāles, Grieķijas, Īrijas) obligāciju cenas nedaudz pieauga. 
  • ASV jūnija dati par nodarbinātību liecina, ka bezdarbs paliek augsts
2. jūlijā tika publicēts pārskats par nodarbinātību ASV jūnijā, arī ārpus lauksaimniecības sektora radīto darbavietu skaits. Prognozes pirms nodarbinātības rādītāja publicēšanas nebija īpaši optimistiskas – vidēji analītiķi gaidīja darbavietu skaita ārpus lauksaimniecības sektora samazināšanu par 110 tūkstošiem, bet bezdarbu – 9,8%. Tomēr publicētais ārpus lauksaimniecības sektora radīto darbavietu skaits atstāja uz tirgu neviennozīmīgu iespaidu. No vienas puses, tas bijis sliktāks par prognozēm – jūnijā tika zaudētas 125 tūkst. darbavietu. Kopējais darbavietu skaits, kas tika zaudēts līdz ar aptaujas veicēju atlaišanu, bija 225 tūkst. cilvēku. Tomēr privātajā sektorā darbavietu skaita pieaugums bija 83 tūkstoši. Joprojām augsts paliek strukturālais bezdarbs – noteiktās nozarēs bezdarbs ir jūtami augstāks nekā vidējais.

Lai gan tirgus dalībnieku bažas par nodarbinātības rādītājiem piektdien neattaisnojās, tas neliecina, ka būtu pamats mainīt viedokli par ekonomikas atlabšanas gaitu ASV: tā bremzējas.


                                                                     

                                                               Plašāk par to talāk tekstā  



Tirgus informācija

DJIA: 0.00%
DAX: 0.33%Uz augšu
EUR/USD: -0.16%Uz leju
EUR/LVL: 0.08%Uz augšu