Ceturtdien, 2. aprīlī 20 pasaules vadošo valstu līderi pieņēma lēmumus, kas varētu atstāt dziļu ietekmi uz pasaules ekonomikas attīstību un krīzes pārvarēšanu. Starp lēmumiem, kurus pieņēma samitā, bija sekojošie:

1. 3 reizes palielināt Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) pieejamo līdzekļu apjomu – no 250 miljardiem ASV dolāru līdz 750 miljardiem. Šim nolūkam tiks organizēta līdzekļu piesaiste no SVF dalībvalstīm, tajā skaitā Ķīna ieguldīs SVF līdzekļu palielināšanā 40 miljardus ASV dolāru, Eiropas Savienības un Japānas ieguldījumi sastādīs 100 miljardus;
2. SVF emitēs 250 miljardus SDR (Special Drawing Rights – Speciālās aizņemšanas tiesības) priekš SVF dalībvalstīm, kas būtībā nozīmē papildus naudas emisiju;
3. Izveidot jaunu starptautiskās tirdzniecības finansēšanas programmu, piešķirot tai finansējumu 250 miljardu ASV dolāru apjomā 2 gadu laikā. Plānots, ka 40% no šī summas sastādīs finansējums no starptautisko fondu puses un 60% sastādīs finansējums no privātiem līdzekļiem. Pasaules Banka paziņoja, ka gatava piešķirt šai programmai 50 miljardus ASV dolāru;
4. Aktīvāk cīnīties ar praksi, ka dažas valstis palīdz citu valstu rezidentiem izvairīties no nodokļiem. Nominējot valstis, kas nesniedz pietiekami daudz informācijas par  to ekonomisko subjektu finansiālo darbību, tika izveidots „pelēkais” sarakts, kurā ietilpst valstis, kas apņemās cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem, bet dara to nepietiekami aktīvi  (tās ir gan tradicionālās ārzonas valstīs, gan tādas valstis kā Šveice, Luksemburga, Lihtenšteina, Monako un Beļģija) un „melnais saraksts”, kurā ietilpst valstis, kas vispār nesadarbojās ar citām valstīm cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem  (Urugvaja, Kosta-Rika, Malaizija, Filipīnas).

Pateicoties Francijas un Vācijas pozīcijai, samitā nebija pieņemti konkrēti lēmumi par ekonomikas stimulēšanu nacionālajā līmenī, lai gan tādu lēmumu pieņemšanu atbalstīja ASV.  

Pasaules finanšu tirgi ārkārtīgi labvēlīgi uztvēra ziņas par samita rezultātiem. Akciju indekss Dow Jones industrial average 2. aprīlī pieauga par 3,95%, S&P 500 – par 4,16%, NASDAQ Composite – par 4,57%, Eiropas FTSEurofirst – par 4,9%, Japānas Nikkei – par 4,4%, naftas cena ASV biržā pieauga par 4,02 dolāriem par bareli, bet tādi tradicionālie „safe-haven” aktīvi kā zelts vai ASV valsts vērtspapīri nokritās cenā.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis