Fitch samazina Krievijas reitingu

4. februārī Fitch Ratings samazināja Krievijas valsts reitingu. Ilgtermiņa reitings ārvalstu un Krievijas valūtā samazināts no BBB+ līdz BBB, īstermiņa reitings ārvalstu valūtā samazināts no F2 līdz F3, bet Krievijas „griestu” reitings tika samazināts no A- līdz BBB+. Prognoze ilgtermiņa reitingam paliek negatīva. Pēc Fitch pārstāvja teiktā, reitinga samazinājums atspoguļo negatīvo ietekmi, kuru atstāja uz Krievijas ekonomiku izejvielu cenu samazinājums un kapitāla noplūde no Krievijas, kā arī grūtības, ar kurām saskaras Krievijas valdība, īstenojot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.

 

Kopš jūlija Krievijas valūtas rezerves samazinājās par $210 miljardiem – no $597 miljardiem līdz $386 miljardiem  23. janvārī.  2008. gadā 4. ceturksnī ārvalstu kapitālu noplūde no Krievijas sastādīja $94 miljardus. 2008. gadā Krievijas privātā sektora uzņēmumi samaksāja ap $36 miljardus parāda ārvalstu rezidentiem, 2009. gadā tiem būs jāsamaksā vai jāpārfinansē vel apmēram $140 miljardi. Fitch prognozē, ka 2009. gadā ekonomiskā pieauguma tempi Krievija sastādīs 0%.

 

Fitch prognozes lielā mērā sakrīt ar Krievijas Finanšu ministrijas prognozēm. 30. janvārī Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins paziņoja, ka Krievijas budžeta deficīts varētu sasniegt 6,1%, kapitāla noplūde 2009. gada laikā sastādīs ap $100 miljardiem, inflācija varētu sasniegt 13% un IKP pieaugums sastādīs 0%. Izskanēja prognoze, ka krīze Krievijā ilgs apmēram 3 gadus.

 

Neskatoties uz visu minēto, Krievijai paliek pietiekamie resursi, lai apkalpotu savu ārējo parādu: tās valsts parāds 2008. gada beigās sastādīja mazāk nekā 10% no IKP (pie BBB reitinga valstu mediānas nozīmes 28%), pie tam valsts rīcībā esošā stabilizācijas fondā paliek ap $221,3 miljardiem (saskaņā ar Krievijas finanšu ministra sniegto informāciju); no šī fonda ir paredzēts finansēt valsts budžeta deficītu. Krievija paliek neto-kreditors, bet tās valūtas rezerves joprojām ir trešās lielākās pasaulē.

 

2009. gadā Krievija ir spējīga nodrošināt savas finanšu sistēmas stabilitāti, bet ilgtermiņā perspektīvā krīzes pārvarēšana Krievijā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā Krievijas ražošana spēs nodrošināt iekšzemes pieprasījuma apmierināšanu, kā arī eksporta ieņēmumu pieaugumu zemo naftas cenu situācijā. Ļoti svarīgi tādā situācijā ir īstenot konsekvento industriālo politiku.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis