• Reitingu aģentūra S&P samazina vairāku eiro zonas valstu reitingus

13.janvārī reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņoja par 9 eiro zonas valstu reitingu samazināšanu. Tas neatstāja pārāk lielu ietekmi uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, jo par eiro zonas valstu reitingu samazināšanas iespēju Standard&Poor's bija brīdinājis, un tāpēc reitingu samazināšanas ietekme jau bija iecenota. Standard&Poor's samazināja Austrijas un Francijas kredītreitingus par vienu pakāpi – no AAA līdz AA+, tāpat par vienu pakāpi reitings tika samazināts Maltai, Slovākijai un Slovēnijai, bet par divām pakāpēm – Itālijai, Spānijai, Portugālei un Kiprai. Skaidrojot savu lēmumu samazināt reitingus, S&P paziņoja, ka pēdējie eiro zonas valstu soļi cīņā ar krīzi koncentrējās uz valsts budžetu deficītu samazināšanu, bet cita būtiska problēma, kas lielā mērā izraisīja krīzi – vāja ekonomiskā izaugsme eiro zonas valstīs – tika atstāta bez uzmanības.

Eiro zonā palikušas tikai 4 valstis ar augstāko kredītreitingu – Vācija, Nīderlande, Somija un Luksemburga.

• Itālijai un Spānijai izdevās veiksmīgi izvietot savas valsts obligācijas tirgū

Eiro zonas valstīm izsolēs 9. – 13. janvārī izdevās izvietot savas obligācijas ar būtiski zemākiem ienesīgumiem nekā tas bija iepriekšējās izsolēs. Lielā mērā tas notika lielā likviditātes apjoma dēļ eiro zonas banku sistēmā. Spānijai izdevās 12.janvārī izvietot obligācijas par kopējo summu 10 miljardi eiro ar dzēšanu 2015.gadā (4,272 miljardi), 2016. gada aprīlī (2,5 miljardi) un 2016. gada oktobrī (3,2 miljardi). Itālijas gadījumā likmes nokrita ne tik būtiski, bet arī pietiekami daudz. 13.janvāra izsolēs Itālija izvietoja valsts obligācijas par summu 4,75 miljardi eiro – 3 miljardi ar dzēšanu 2014.gada novembrī, 0,8 miljardi ar dzēšanu 2014.gada jūlijā, 0,97 miljardi ar dzēšanu 2018. gada februārī. Arī Grieķijai izdevās 10.janvārī izvietot 6 mēnešu parādzīmes par 1,625 miljardiem ar ienesīgumu 4,9%.

Lai gan obligāciju ienesīguma samazinājums pēdējās izsolēs rada pamatu cerībām, ka Itālija un Spānija varēs veiksmīgi refinansēt lielu obligāciju apjomu, kas dzēšas februārī – aprīlī, tomēr problēmu iemeslu – vāju izaugsmi pie diezgan liela budžeta deficīta – ienesīguma samazinājums nenovērš.

• Eiropas Centrālā banka nemaina refinansēšanas likmi

12.janvārī notika Eiropas Centrālās bankas kārtēja sēde, no kuras gaidīja nākamos soļus cīņai ar eiro zonas parādu krīzi, arī refinansēšanas likmes samazināšanu zem 1%. Tomēr šoreiz ECB ieņēma nogaidošu pozīciju. Refinansēšanas likme tika atstāta bez izmaiņām 1% līmenī, kā arī netika pieņemti citi lēmumi, kas skartu monetāro politiku.

Plašāk par to tālāk tekstā