• Grieķijas politiķu rīcība izraisa jaunu svārstību vilni pasaules akciju tirgos

1.novembrī Grieķija pārsteidza pasauli: tās premjerministrs Papandreu paziņoja, ka vēlas rīkot Grieķijas referendumu par tautas atbalstu Grieķijas glābšanas plānam. Tas uzreiz veicināja pasaules akciju tirgos diezgan būtisku kritumu. Grieķijas finanšu stabilizācijas plāns, kas tika apstiprināts 26. oktobra samitā, paredz 50% Grieķijas obligāciju nominālvērtības norakstīšanu, jauna aizdevuma 130 miljardu eiro apjomā piešķiršanu Grieķijai, kā arī vērienīgu taupības pasākumu un ekonomikas reformu plānu. Šis plāns pēc būtības noteiks Grieķijas dzīvi tuvākajā desmitgadē, un tāpēc nav dīvaini, ka Grieķijas premjerministram radās doma apstiprināt to tautas nobalsošanā. Tomēr, ja referendums noraidītu šo plānu, sekas būtu graujošas Grieķijai – tas nozīmētu tūlītēju maksātnespēju gan valstij, gan tās banku sektoram. ES pārstāvji brīdināja Grieķiju, ja glābšanas plāns tiktu noraidīts, Grieķijai būtu jāpamet gan eiro zona, gan arī ES. Lai gan referendums nenotiks, situācija finanšu tirgos ir kļuvusi daudz nestabilāka.

• G 20 samitā netika pieņemti lēmumi, kas varētu būtiski uzlabot situāciju eiro zonā

3.-4.novembrī notika pasaules lielāko ekonomiku – G20 – samits. No samita gaidīja, ka tas palīdzēs stabilizēt situāciju eiro zonā, tomēr tas nenotika: G20 lēmumi neparedzēja būtisku atbalsta piešķiršanu eiro zonai no SVF puses vai no valstīm ārpus Eiropas. Vislielākās bažas šobrīd raisa situācija Itālijā. Jāatzīmē, ka Itālija piekrita ļaut SVF īstenot tās budžeta konsolidācijas pasākumu novērošanu, jo ir nepieciešams pārliecināt pasauli par Itālijas spēju īstenot strukturālās reformas. Ja Itālijā atkārtosies tas pats scenārijs, kas bija Grieķijā, Īrijā vai Portugālē, glābt Itāliju nebūs iespējams – eiro zonas glābšanas fondu kapacitāte ir pārāk maza, lai uz to rēķina varētu nodrošināt Itālijas 1,9 triljonu eiro lielo valsts parāda apkalpošanu.

• ECB samazina refinansēšanas likmi par 0,25% punktiem

3.novembrī ECB samērā negaidīti samazināja refinansēšanas likmi par 0,25% punktiem līdz 1,25%. Tas notika tādēļ, ka, no vienas puses, ECB prognozē inflācijas līmeņa samazināšanos eiro zonā tuvākajā laikā, no otras puses – tādēļ, ka eiro zonā pieaug recesijas riski. Tādējādi ECB sāka atteikties no pakāpeniskas likmju paaugstināšanas politikas, ko īstenoja šī gada pavasarī – vasarā.

Plašāk par to tālāk tekstā