• ASV darba tirgus augustā bijis vājš

2.septembrī ASV tika publiskots pārskats par nodarbinātības līmeni augustā – arī tas liecina par ASV ekonomikas pavājināšanos. ASV nodarbinātību raksturojošie rādītāji augustā izrādījās daudz sliktāki gan par prognozēm, gan par iepriekšējo mēnešu rādītājiem. Piemēram, augustā samazinājās vidējās darba nedēļas ilgums ASV darbiniekiem un samazinājās arī vidējā darba stundas samaksa. Privātā sektorā augustā darbavietu skaits ārpus lauksaimniecības palielinājās, bet darbavietu skaits valsts sektorā turpina samazināties. Jāatzīmē, ka datus par darbavietām ietekmēja streiks, kurā piedalījās aptuveni 45 tūkstoši kompānijas „Verizon" darbinieku, un kura dēļ telekomunikāciju sektora darbavietu skaits augustā samazinājās par 47,3 tūkstošiem

Lai gan ASV vēl nav sākta mērķtiecīgu pasākumu veikšana valsts izdevumu samazināšanai, valsts sektors kopš gada sākuma ierobežo savus tēriņus – un tas atstāj negatīvu ietekmi gan uz ASV IKP, gan uz nodarbinātību.

Sliktie nodarbinātības dati paaugstina varbūtību, ka Federālās rezervju sistēmas sēdē 20.-21. septembrī tomēr tiks pieņemts lēmums par papildu monetārās politikas pasākumiem – QE3, kas visdrīzāk nozīmēs atkārtotu ASV valsts obligāciju atpirkšanu no tirgus 

• Eiropas Centrālā banka turpina izpirkt eiro zonas perifērijas valstu obligācijas

29.augustā – 2.septembrī Eiropas Centrālā banka turpināja iegadāties eiro zonas perifērijas valstu obligācijas otrreizējā tirgū; lielākā daļa no iegādātajiem vērtspapīriem bija Itālijas un Spānijas valsts obligācijas. Obligāciju sākotnējās izvietošanas, kuras pagājušajā nedēļā rīkoja Spānija un Itālija, neatstāja iespaidu, ka investori pilnībā uzticas Itālijas un Spānijas valdību solījumiem samazināt valsts izdevumus un ir gatavi arī turpmāk pirkt obligācijas ar salīdzinoši zemiem ienesīgumiem.

Izsoļu rezultāti mudināja ECB turpināt Spānijas un Itālijas vērtspapīru izpirkšanu, lai neļautu to ienesīgumiem tālāk augt. Tomēr eiro zonai drīzāk ir nepieciešams ātrāk rīkoties, īstenojot nepieciešamās dziļās reformas un integrējot eiro zonas valstu finanses – tā ir vienīgā iespēja panākt eiro zonas saglabāšanu ilgtermiņā un atrisināt pašreizējo krīzi

• Divas Grieķijas bankas apvienojas, lai pārvarētu grūtos laikus

29.augustā divas Grieķijas bankas - Eurobank EFG un Alphabank - paziņoja par apvienošanos, un tas palīdzēs abām bankām pārdzīvot zaudējumus, kas saistīti ar Grieķijas valsts parādu. Operāciju apvienošana ļaus bankām ietaupīt līdz 650 miljoniem eiro gadā. Banku akciju cena pēc paziņojuma par apvienošanos pieauga par 30%, bet nākamajā dienā atkal nokrita. Tomēr pat apvienojoties Grieķijas bankas paliek ļoti bīstamā situācijā, jo Grieķijas glābšana izskatās arvien problemātiskāk – lai Grieķija laikus saņemtu kārtējo aizdevumu daļu, nepieciešama visu eiro zonas dalībvalstu parlamentu piekrišana, bet tās kavējas.

Plašāk par to tālāk tekstā