Finanšu tirgus pārskats, 26.09.-30.09.

Drukāt
  • Grieķija oficiāli paziņo, ka nespēj šogad sasniegt ar aizdevējiem saskaņotos budžeta deficīta samazināšanas mērķus
Grieķijas finanšu ministrija oficiāli atzinusi, ka valsts nespēs sasniegt budžeta deficīta samazināšanas mērķi – panākt, lai Grieķijas budžeta deficīts 2011.gadā nepārsniegtu 7,6% no IKP - kas tika uzstādīts jūlija beigās kā priekšnosacījums nākamās glābšanas kredīta paketes saņemšanai. Grieķija nespēs ievērot nesen uzstādītos mērķus, jo tās ekonomika ir samazinājusies stiprāk, nekā to prognozēja līdz šim.
Grieķijas finanšu ministrs gan sola, ka nākamā gada budžeta deficīta samazināšanas kontekstā Grieķija sasniegs izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas ieplānotos mērķus absolūtajā izteiksmē un nodrošinās budžeta primāro pārpalikumu pirmoreiz daudzu gadu laikā.
Tagad SVF un Eiropas Komisijai ir izvēle - turpināt atbalstīt Grieķiju vai tomēr ļaut Grieķijai bankrotēt.
 
  • Eiro zonas inflācija septembrī uzstādīja pēdējo divu gadu rekordu

Pēc provizoriskiem datiem eiro zonas inflācija septembrī sasniedza 3%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 2 gadu laikā. Šie dati liecina, ka Itālijā gada inflācija sasniedza 3%, Spānijā – 3,5%, Vācijā – 2,6%.Tik augsts inflācijas rādītājs var likt Eiropas Centrālajai bankai saglabāt tās procentu likmes nemainīgā līmenī arī turpmāk, tādējādi apgrūtinot palīdzības sniegšanu eiro zonas perifērijas valstīm.
Inflācijas pieaugums notika pateicoties otrās kārtas efektiem pēc cenu pieauguma šī gada pirmajā pusē, kad notika būtiska izejvielu tirgus cenas izaugsme. Tomēr iespējams, ka tuvākajā laikā eiro zonas inflācijas trends mainīsies, jo ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās dēļ eiro zonā pazudis spiediens uz algām un cenām, bet izejvielu cenu samazinājums, kas noticis kopš aprīļa, nonāks līdz patēriņu preču tirgum.

  •  Ekonomiskā aktivitāte Eiropā būtiski samazinās, bet rādītāji, kas raksturo kredītriska līmeni finanšu sistēmā – pieaug
Pagājušajā nedēļā tika publicēti PMI (Purchasing Managers' Index) dati, kas rāda, ka ekonomiskā izaugsme eiro zonā kļūst lēnāka. Piemēram, eiro zonas PMI indekss samazinājās gan pakalpojumu jomā, gan rūpniecības jomā.
Tajā pašā laikā pieaug rādītāji, kas raksturo finanšu riska pakāpi banku sistēmā. Draudi, kurus rada Eiropas banku sistēmai eiro zonas perifērijas valstu parādu krīze un iespējamais Grieķijas defolts, dzen kredītriska rādītājus uz augšu, apgrūtina kreditēšanu un izraisa uzticības krīzi Eiropas (kā arī visas pasaules) banku sistēmā. Tas, savukārt, negatīvi ietekmē ekonomiku un akciju tirgus.

 

Plašāk par to tālāk tekstā