Itālijas bankas Unicredit akcijas kopš gada sākuma līdz 6.janvāra tirdzniecības sesijas beigām zaudēja ap 38% no savas cenas. Tas ir saistīts ar bankas plāniem piesaistīt papildu finansējumu, īstenojot akciju emisiju par 7,5 miljardiem eiro. Ņemot vērā, ka banka 2011.gada 3.ceturksnī ir paziņojusi par būtiskiem zaudējumiem (10,6 miljardi eiro), šo akciju izvietošana būs grūts uzdevums. Unicredit nepieciešams līdz vasarai piesaistīt papildu 7,97 miljardus eiro, lai sasniegtu 9% kapitāla pietiekamības līmeni. Eiro zonas banku sektors paliek viens no nenoteiktības avotiem, kas kavē eiro zonas valstu ekonomisko izaugsmi un negatīvi ietekmē akciju tirgus sniegumu gan Eiropā, gan visā pasaulē.
Naftas barela cena (Brent) gada pirmajā nedēļā pieauga no 107,38 dolāriem līdz 113 dolāriem. Cenas pieauguma iemesli bija dolāra kursa pieaugums pret eiro, kā arī politiskas spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos. Irānas vadītāji izteikuši draudus bloķēt Ormuzas šaurumu, kas saista Persijas līča naftas ostas ar pārējo pasauli un caur kuru iet lielākā daļa no Persijas līča valstīs iegūtās naftas. No otras puses, ASV un ES valstis ir gatavas ieviest bargākas sankcijas pret Irānu, pārtraucot naftas pirkšanu šajā valstī. Citi apsvērumi, kas varētu mīkstināt ietekmi uz naftas cenām sankciju ieviešanas gadījumā, ir iespējamā recesija Eiropā, kas samazinās pieprasījumu pēc naftas, kā arī iespējamā intervence naftas tirgū no Starptautiskās Enerģijas aģentūras puses (IEA – International Energy Agency). Ja tiks pārtraukta naftas piegāde no Irānas, naftas iztrūkums pasaulē varētu būt lielāks, nekā tas bija 2011.gada vasarā. Plānotās sankcijas pret Irānu noteikti veicinās naftas cenu pieaugumu pasaulē, naftas cenu pieaugums nebūs liels un tūlītējs. Cenu palielināšana notiks pakāpeniski diezgan garā periodā, turklāt, ja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās dēļ Eiropā samazināsies kopējais naftas patēriņš pasaulē, kā arī ja naftas patēriņš Ķīnā pieaugs lēnāk līdz ar Ķīnas ekonomikas lēnāku attīstību, naftas cenas varētu palikt aptuveni līdzšinējā līmenī.
Jaunā gada pirmajā nedēļā būtiski nokrita eiro kurss. Tas samazinājās no 1,2937 2.janvāra tirdzniecības sesijas atvēršanas laikā līdz 1,272 6.janvārī. Eiro vājuma iemesli ir liels likviditātes pieaugums eiro zonas banku sistēmā pirms jaunā gada un iespējamā refinansēšanas likmes samazināšana. Tas, ka 29.februārī notiks vēl viena likviditātes izvietošana uz 3 gadiem, kā arī tas, ka eiro zonas ekonomikas pavājināšanās gadījumā refinansēšanas likme var tikt samazināta zem pašreizējā līmeņa 1% ,veicina eiro kursa tālāku kritumu, kā arī eiro naudas tirgus likmju samazināšanos. Varbūtība, ka eiro refinansēšanas likme tiks samazināta tuvākajā laikā, būs atkarīga no inflācijas un ekonomiskās izaugsmes eiro zonā. |
| Nosaukums | Vērtība EUR | Izmaiņa 1d |
|---|---|---|
| Obligāciju | 10.5166 |
+0.03%
|
| Ienesīguma | 9.9544 |
-0.35%
|
| Nosaukums | Vērtība EUR | Izmaiņa 1m |
|---|---|---|
| Nekustamais I | 8,830.17 |
+0.05%
|
| Nekustamais II | 9,165.98 |
+0.05%
|