• Turpinās sarunas par Grieķijas parāda restrukturizāciju

No 16. – 20. janvārim uzmanības centrā atkal bija Grieķija, kas joprojām nevar panākt vienošanos ar privātajiem kreditoriem par tās parāda norakstīšanu. Lai saņemtu jaunu glābšanas kredītu 130 miljardu eiro apjomā, Grieķijai ir jāvienojas ar savu obligāciju turētājiem par obligāciju nominālvērtības samazināšanu vai par to apmaiņu pret obligācijām ar garāku termiņu līdz dzēšanai un/vai zemāku kuponu. Sākotnēji bija plānots, ka Grieķija panāks vienošanos ar kreditoriem 2011.gada septembrī, taču vienošanās joprojām nav noslēgta. Tas rada draudus, ka Grieķijai beigu beigās būs jāatzīst valsts bankrots, pie tam bankrots tā sliktākajā veidā – ar kreditoriem nesaskaņotajā (disorderly). Lai izvairītos no bankrota, Grieķijai nepieciešams vienoties ar kreditoriem līdz martam. Bija plānots, ka parāda restrukturizācija ļaus līdz 2020. gadam stabilizēt Grieķijas parādu slogu uz 120% no IKP atzīmes. Tomēr Grieķijas ekonomikas vājums liek pārskatīt iepriekšējās aplēses. Līdz ar to, lai sasniegtu jau izvirzītos valsts parāda līmeņa mērķus, būtu nepieciešams samazināt Grieķijas obligāciju vērtību vairāk nekā par 50%. Izskatās, ka dažādu apsvērumu dēļ Grieķijas pārrunas ar privātajiem kreditoriem varētu ieilgt, iespējams, ka situācija ar Grieķijas parāda restrukturizāciju atrisināsies tikai pēc mēneša vai pusotra.

• Neskatoties uz vairāku Eiropas valstu reitingu samazināšanu, lielākie akciju tirgi pieaug

Neskatoties uz to, ka reitingu aģentūra Standard&Poor's 13.janvārī samazināja vairāku eiro zonas valstu kredītreitingus, periodā no 16.- 20.janvārim akciju tirgos notika pieaugums. Tajā pašā laikā šobrīd eiro zonā sāk darboties milzīgā ECB likviditātes injekcija, kas tika veikta decembrī. Eiro zonas perifērijas valstīm ir vieglāk izvietot obligācijas, to obligāciju ienesīgumi samazinās.

Plašāk par to tālāk tekstā