• Eiro zonai izdevās izvairīties no IKP samazināšanās 1.ceturksnī tikai pateicoties spēcīgai izaugsmei Vācijā

15.maijā tika publicēti provizoriskie dati par eiro zonas IKP 2012.gada 1.ceturksnī. No vienas puses, tie izrādījās labāki, nekā sniegtās Reuters aptaujāto analītiķu prognozes, pēc kurām eiro zonas IKP būtu jāsamazinās par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un tikpat ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Reāli eiro zonas IKP palika nemainīgs gan salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, gan ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Tomēr tas bija panākts vienīgi tāpēc, ka izaugsme Vācijā izrādījās negaidīti spēcīga. Pārējā eiro zonā IKP diezgan būtiski saruka.

Vācijas IKP pieauga par 0,5% salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni un par 1,2% ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Vācijai izdevās sasniegt būtiski labākus rezultātus salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm tāpēc, ka Vācijas ekonomika nav tik daudz atkarīga no situācijas eiro zonā.

Eiro zonas IKP dati rāda, ka, lai gan Vācijā turpinās izaugsme, pārējā eiro zona stagnē.

• Eiro zona gaida ārkārtas vēlēšanas Grieķijā

Politiskā krīze Grieķijā ir padarījusi visu eiro zonu par tās ķīlnieci. Daudz būs atkarīgs no ārkārtas vēlēšanām, kas notika 17.jūnijā. Ja „kontroles paketi" parlamentā atkal iegūs partijas, kas ir stingri noskaņotas pret taupības pasākumiem, tad situācija kļūs neprognozējama.

Ja neizdosies izveidot valdību, kas piekristu aizdēvēju nosacījumiem, Grieķiju gandrīz nekavējoties gaida maksātnespēja – jo Grieķijas spējas apkalpot savu parādu ir pilnībā atkarīgas no starptautisko kreditoru naudas. Ļoti iespējams, ka pēc tam Grieķijai būs jāpamet eiro zona un jāatgriežas pie drahmas – ja tā notiks, pēc analītiķu aplēsēm, jaunās Grieķijas valūtas vērtība uzreiz kritīsies pret eiro par kādiem 60%. Bankrots gaida arī Grieķijas bankas, kā arī visas iestādes un uzņēmumus, kuriem ir būtiski parādi eiro valūtā ārvalstu kreditoriem. Grieķijas bankas ir apdraudētas arī no masveida depozītu izņemšanas.

• Ķīnas Centrālā banka pāriet uz stimulējošāku monetāro politiku

12.maijā Ķīnas Centrālā banka (Ķīnas Tautas banka) pieņēma lēmumu samazināt banku obligāto rezervju prasību par 0,5% punkta līdz 20%. Tas ir kārtējais solis stimulējošākas monetārās politikas ieviešanā.

Iepriekšējo divu gadu laikā Ķīnas Centrālā banka vairākas reizes palielināja obligāto rezervju prasību, kā arī refinansēšanas likmi, ar nolūku piebremzēt kredītu apjoma izaugsmi

Ķīnas banku sistēmā, samazināt inflāciju Ķīnā un nepieļaut ekonomikas pārkaršanu. Izskatās, ka šie pasākumi sasniedza mērķi un pat pārsniedza to. IKP pieauguma tempi un inflācija Ķīnā būtiski samazinājās. 1.ceturksnī Ķīnas IKP izaugsme salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu nokrita līdz 8,1%.

Stimulējošākas monetārās politikas ieviešanu Ķīnas Centrālā banka sāka novembrī, samazinot obligāto rezervju normu par 0,5% punkta no 21,5%. Pašreizējais solis ir trešais, bet, izskatās, nav pēdējais.

Plašāk par to tālāk tekstā