Tika nopublicēti Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu izmaiņu cipari 2009. gada 1. ceturksnī. Eiro zonas kopējais IKP samazinājās par 4,6% pret iepriekšēja gada 1. ceturksni, bet kopējais Eiropas Savienības IKP – par 4,4%. Eiro zonas IKP pret 2008. gada pēdējo ceturksni samazinājās par 2,5% - tāpat kā ES kopumā. Eiro zonas cipari ir sliktāki par prognozēm, jo pirms datu publicēšanas prognozēja, ka IKP samazināsies par 4% pret iepriekšējā gada 1. ceturksni un par 2% pret pēdējo ceturksni.

Vislielāko IKP samazinājumu demonstrēja Baltijas valstis: Latvija – 18,6%, Igaunija -15,6%, Lietuva – 10,9%. Bet uz ES kopējiem rādītājiem daudz lielāko ietekmi atstāj IKP samazinājums ES lielākajās valstīs. Vācijas IKP 2009. gada 1. ceturksnī samazinājās par 6,7% pret iepriekšējo gadu un par 3,8% pret iepriekšējo ceturksni; Francijas IKP samazinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2008. gada pēdējo ceturksni, Itālijas – par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 5,9% salīdzinājumā ar 2008. gada 1. ceturksni.

Nopietnu ekonomikas pieauguma tempu samazinājumu piedzīvoja Austrumeiropas valstis: Rumānijas IKP samazinājās par 6,4%, Slovākijas – par 5,4%, Ungārijas – par 4,7%. Rietumeiropā IKP samazinājuma avots bija ne tik lielā mērā iekšzemes pieprasījuma samazinājums kā eksporta apjomu sarūkums. Austrumeiropā IKP samazinājās, jo ārvalstu naudas noplūdums un kreditēšanas apjomu samazinājums lika samazināties iekšzemes patēriņam, kura pieaudums bija galvenais Austrumeiropas valstu pieauguma dzinējs pēdējos gados. Ungārijas un Slovākijas ekonomikas daudz zaudēja arī no pieprasījuma samazināšanas pēc viņu eksportprecēm, tādām kā automašīnas, automašīnu detaļas un elektronikas komponentes.

Vienīga ES valsts, kurā gada laikā pieauga IKP ir Kipra. Salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, Kipras IKP pieauga par 1,6%.