Eiro zonas eksporta apjomi martā pieauga otru mēnesi pēc kārtas, un analītiķi uzskata, ka tas varētu būt viens no tirdzniecības kolapsa beigu pazīmēm.

Neskatoties uz eiro zonas IKP samazinājumu 1. ceturksnī par 2,5%, 16 eiro zonas valstu kopējais tirdzniecības bilances pārpalikums martā ir bijis 400 miljoni eiro, salīdzinot ar deficītu 1 miljarda eiro apjomā februārī un 2,3 miljardu apjomā 2008. gada martā.

Ņemot vērā sezonalitāti un izlīdzinot datus, izmatojot sezonalitātes koeficentus, eiro zonai martā tomēr veidojas tirdzniecības bilances deficīts 2,1 miljardu eiro apjomā, bet tas ir mazāk, nekā februāra un janvāra sezonāli izlīdzinātie dati – iztrūkums respektīvi 2,9 un 6,6 miljardu eiro apjomā.

Sezonāli izlīdzinātie eksporta apjomi pieauga līdz 105 miljardiem eiro no 103,5 miljardiem februārī un 101,9 miljardiem janvārī, bet sezonāli izlīdzinātais imports pieauga marta līdz 107 miljardiem pēc samazinājumā februārī līdz 106,4 miljardiem no janvāra rādītāja 108,5 miljardi. Salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, sezonāli neizlīdzinātais eksports samazinājās par 17% līdz 108 miljardiem eiro, bet imports – par 18% līdz 107,6 miljardiem. Eiro zonas lielākās ekonomikas – Vācijas- eksports pieauga martā par 7,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Eksporta apjoms sastādīja 26 miljardi eiro, bet tirdzniecības bilances pārpalikums pieauga līdz 5,1 miljardiem no 3,4 miljardiem februārī. Tas ir īpaši iepriecinoši, jo Vācijas ekonomika ir lielā mērā atkarīga no eksporta, bet citu ES valstu, un tajā skaitā – ES Austrumeiropas dalībnieku ekonomikas ir lielā mērā atkarīgi no eksporta uz Vāciju.

Agrāk šajā mēnesī Pasaules Banka ziņoja, ka, iespējams, vislielākā starptautiskās tirdzniecības samazinājuma posms ir jau pagājis, bet atgriešanās pie pirmskrīzes rādītājiem prasīs ilgu laiku. Starptautiskās tirdzniecības samazinājums, pēc Pasaules Bankas prognozēm, šogad sastādīs 6,1%.