Svētdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšsēdētājs Žans-Klods Trišē (Jean - Claude Trichet) intervijā Japānas ziņu aģentūrai Kyodo paziņoja, ka ECB nākamajā sēdē varētu samazināt refinansēšanas likmi par 0,25%. Tirgus dalībnieki uztvēra šo paziņojumu kā signālu, ka nākamajā ECB sēdē 7. maijā tiks samazināta refinansēšanas likme. Intervijā citai Japānas ziņu aģentūrai Trišē aicina Rietumeiropas finanšu grupas, kurām ir meitas bankas Austrum- un Centrāleiropas valstīs, turpināt kreditēšanu šajās valstīs. Pēc Trišē vārdiem, eiro zonas bankām arī turpmāk ir jāuzņemas atbildība par savām meitas sabiedrībām Austrumeiropā.

Iepriekšējais ECB refinansēšanas likmes samazinājums notika 2. aprīlī. Tagad eiro refinansēšanas likme atrodas vēsturiski zemākajā līmenī -  1,25%. Tam sekoja diskusija starp ECB vadības pārstāvjiem, kādus turpmākus pasākumus nepieciešams īstenot monetārās bāzes palielināšanai Eiropas monetārajā savienībā. ECB vadība vairakkārt pauda viedokli, ka refinansēšanas likmes samazināšana zem 1% atzīmes nav vēlama, jo tā samazinās banku sistēmas dalībniekiem stimulu attīstīt kreditēšanu. Pēdējie makroekonomiskie dati liecina, ka ekonomiskā aktivitāte eiro zonā turpina sarukt – februārī eiro zonas rūpnieciskā izlaide samazinājās par 18,4%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, bet inflācija, salīdzinājumā ar iepriekšējo februāri, samazinājās līdz 0,6%. Tas pieprasa no ECB turpmāko rīcību.

Pirmdien, 20. aprīlī, izskanēja divu citu augsta ranga ECB pārstāvju komentāri, kas liecina, ka Eiropas monetārās varas vēl nav nolēmušas, ko darīt tālāk. ECB padomes loceklis un Itālijas pārstāvis Lorenco Bini Smagi (Lorenzo Bini Smaghi) uzsvēra, ka nevajag pārspīlēt deflācijas draudus eiro zonā, un līdz ar to nekādā gadījumā nevajag samazināt refinansēšanas likmi zem 1% līmeņa. Līdzīgu nostāju tajā pašā dienā pauda cits ECB padomes loceklis, Austrijas pārstāvis Evalds Novotni (Ewald Nowotny). Novotni tomēr piebilda, ka tādu pozīciju ieņem ne visi ECB padomes  locekļi, un ka maijā sakarā ar to notiks zināma diskusija. Novotni izteicās par labu nestandarta  monetārās politikas līdzekļiem, piemēram,  korporatīvo un valsts vērtspapīru izpirkšanu no tirgus. Līdzīgus pasākumus jau īsteno Lielbritānijas un ASV monetārās varas. Agrāk Žans-Klods Trišē paziņoja, ka lēmums par tādu pasākumu īstenošanu eiro zonā varētu būt pieņemts 7.maijā.

                                                    Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis