Sestdien, 23. maijā, Zviedrijas SEB bankas valdes priekšsēdētāja Annika Falkengrena (Annika Falkengren) radio intervijā uzsvēra, ka valūtu devalvācija Baltijas valstīs nepalielinās Zviedrijas banku zaudējumus, bet, ja tas notiks, tad bankas cietīs zaudējumus ātrāk un ar tiem būs grūtāk tikt galā. Pēc Falkengrenas vārdiem, devalvācijas gadījumā banku zaudējumu apjoms kredītu neatgriešanas dēļ būs aptuveni tāds pats, kā gadījumā, ja devalvācija nenotiks. Tomēr devalvācijas gadījumā zaudējumi būs momentāni, bet bez devalvācijas zaudējumi tiks izstiepti ilgākā laika periodā.

Falkengrena piebilda, ka lēmums par devalvāciju ir Baltijas valstu pārvaldes institūciju kompetencē, bet SEB bankai būtu vieglāk pārdzīvot zaudējumu ietekmi, ja tie būtu izstiepti ilgākā laika periodā.

Zviedrijas bankas (SEB un Swedbank) palielina uzkrājumus nedrošiem kredītiem Baltijas valstu tirgos un rezultātā cieš zaudējumus:  Zviedrijas SEB operacionālā peļņa 2009. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 55%, galvenokārt tas saistīts ar uzkrājumiem Baltijas valstīs strādājošās meitas bankās; Swedbank strādāja ar operacionāliem zaudējumiem 393,5 miljonu ASV dolāru (3,36 miljardu Zviedrijas kronu) apjomā. Swedbank uzkrājumi nedrošiem parādiem palielinājās līdz 800,23 miljoniem ASV dolāru (6,85 miljardiem Zviedrijas kronu).

Tiek uzskatīts, ka Baltijas valstīs pārstāvēto Zviedrijas banku un Zviedrijas monetāro varu ietekme bija viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas deva Latvijai iespēju pārrunās ar Starptautisko valūtas fondu 2008. gada beigās izvairīties no apņemšanās veikt lata devalvāciju. Arī šobrīd Zviedrijas valdība konsekventi atbalsta Latvijas Bankas politiku, kuras mērķis ir nodrošināt nemainīgu lata kursu pret eiro. Lielākā daļa aizdevumu Latvijas iedzīvotājiem bija izsniegta eiro un devalvācija būtiski samazinātu iedzīvotāju spēju atmaksāt aizdevumus. No citas puses, augsts lata kurss pret eiro padara Latvijas preces par salīdzinoši dārgām galvenajos eksporta tirgos (t.i. – Eiropas Savienībā) un samazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā Latvijas ražotāji spiesti pārtraukt ražošanu, pieaug bezdarbs un iedzīvotāju spēja atmaksāt aizdevumus samazinās. Igaunija un Lietuva situācija ir ļoti līdzīga – augsts nacionālo valūtu kurss palielina bezdarbu. Šobrīd Zviedrijas bankas jau ziņo, ka to zaudējumi Baltijas valstu valūtu devalvēšanas vai ne-devalvēšanas gadījumā būs aptuveni vienādi, runa iet tikai par zaudējumu atzīšanas laiku. Rezultātā var gaidīt, ka Zviedrijas banku vadība un Zviedrijas monetārās varas kļūs arvien vairāk vienaldzīgas pret lata (un citu Baltijas valstu valūtu) stabilitātes jautājumiem un, ja nākotnē SVF atkal atgriezīsies pie lata devalvācijas jautājuma, atbalsts valūtu kursu stabilitātei no Zviedrijas puses varētu samazināties. Attiecīgi, pieaug varbūtība, ka latu nākotne tomēr devalvēs.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis