Februārī Vācijā sezonāli koriģētais bezdarbnieku skaits pieauga par 40 tūkstošiem, kas ir mazāk par mediānas prognozi 60 tūkstoši. Sezonāli koriģētais bezdarba līmenis bija 7,9%, bet kopējais sezonāli nekoriģētais bezdarbnieku skaits - 3,552 miljoni cilvēku.

To, ka bezdarbnieku skaits pieauga mazāk nekā tika prognozēts, noteica arī tas, ka daudzos gadījumos kompānijas nevis atlaida darbiniekus, bet izmantoja likumos paredzēto iespēju un piedāvāja darbiniekiem pāriet uz „Kurzarbeit” – saīsināto darba dienu. Decembrī Vācijas Nodarbinātības dienests reģistrēja 201 tūkstoti darbinieku, kuriem ir saīsināta darba diena.

Vēl viena pozitīva ziņa par Vācijas ekonomiku ir tā, ka patērētāju noskaņojuma (consumer sentiment) indekss GfK, kas ir aprēķināts martam, sastādīja 2,6, konsensusa prognozētais indekss - 2. Februārī šis indekss bija 2,3. Tas nozīmē, ka patērētāji Vācijā plāno tērēt vairāk. Ekonomisti uzskata, ka iespējamo patēriņa pieaugumu veicinās cenu stabilizācija un jaunā automašīnu iegādes kārtība, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Inflācija Vācijā janvārī bija 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un prognozē, ka februārī šis rādītājs samazināsies līdz 0,8%. Noteikti patērētāju aktivitāti palielinās arī tas, ka Vācijas valdība paredz  2009. gadā iztērēt 81 miljardu eiro ekonomikas stimulēšanas programmām, tajā skaitā, stimulējot iedzīvotājus iegādāties automašīnas, kas pēc plāna autoru domām sniegs atbalstu Vācijas rūpniecībai.

Tomēr jārēķinās ar to, ka gan patērētāju noskaņojums, gan situācija ar bezdarbu Vācijā tuvākā gada laikā turpinās pasliktināties. Par to liecina Vācijas ekonomikas pieauguma rādītāji: 2008. gada 4. ceturksnī IKP samazinājās par 2,1%, bet 2009.gada Vācijas valdība sagaida IKP samazinājumu 2,25% apjomā.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis